2020. gada sākumā Latvijā bija 508,7 tūkst. ģimeņu, kas salīdzinājumā ar 2011. gada tautas skaitīšanas rezultātiem ir samazinājies par 79 tūkst. jeb 13 %. Iedzīvotāju skaits šajā periodā samazinājies par 167 tūkstošiem jeb 8 %. Šajā laikā pieaudzis vientuļo vecāku ģimeņu īpatsvars ģimeņu skaitā.
Privātās mājsaimniecības ģimenes kodols (turpmāk – ģimene) ir viens no sarežģītākajiem tautas skaitīšanas rādītājiem. Tautas skaitīšanā ģimeni skata šaurākā nozīmē – to veido laulāts vai nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošs pāris ar vai bez bērniem, kā arī viens vecāks ar vienu vai vairākām atvasēm. Tiek ņemta vērā tikai tiešā (pirmās pakāpes) radniecība starp pēcnācējiem un vecākiem – tikai vecvecāks ar mazbērniem šajā kontekstā netiek skaitīts kā ģimene. Netiek skatīts pēcnācēja vecums – arī pieauguši vīrieši un sievietes, dzīvojot kopā ar saviem vecākiem, ir dēla un meitas statusā. Atbilstoši tautas skaitīšanas metodoloģijai vienā mājsaimniecībā var dzīvot vairākas ģimenes – piemēram, vecmāmiņa ar vectēvu un kāds no viņu bērniem ar savu bērnu (šai gadījumā veidojas divas ģimenes – precēts pāris bez bērniem un viens vecāks ar bērnu). Viena persona neveido ģimeni un netiek skatītas personas, kas dzīvo institūcijās1.
2020. gada sākumā 220 tūkstošos ģimeņu jeb 43,2 % no visām Latvijas ģimenēm auga vismaz viens bērns, kurš nav sasniedzis 18 gadu vecumu.
Izplatītākais ģimenes tips – viens vecāks ar vienu vai vairākiem nepilngadīgiem bērniem
Izplatītākais ģimenes tips bija viens vecāks ar vienu vai vairākiem nepilngadīgiem bērniem (23,6 %), kam seko pāri bez bērniem (22,3 %), savukārt 16,2 % bija precēti pāri ar nepilngadīgiem bērniem. Salīdzinot ar 2011. gadu, būtiski pieaudzis viena vecāka ģimeņu īpatsvars, īpaši vientuļo māšu. Vientuļo ģimeņu pieaugums saistīts ar vairākiem faktoriem – Latvijā ir augstākie šķiršanās rādītāji Eiropas Savienībā (2019. gadā 3,1 šķirta laulība uz 1000 iedzīvotajiem gadā, kur gandrīz pusē gadījumu bija nepilngadīgi bērni), augsta ārpus laulības dzimstība (ap 40 % bērnu ik gadu dzimst ārpus laulības), kā arī augsta emigrācija (vairāk nekā ceturtā daļa no aizbraukušajiem ir vīrieši vecumā 25-44 gadi, no kuriem 1/3 bija precējušies). Ģimenes, kur viens no vecākiem pastāvīgi nedzīvo Latvijā, tiek skaitītas kā vientuļā vecāka ģimenes. Daļēji šo pieaugumu ietekmē datu sagatavošanas metodes maiņa, jo informācija par ģimenēm tiek gatavota atbilstoši informācijai administratīvajos datos, izmantojot iedzīvotāju reģistrēto dzīvesvietu, pielietojot papildu korekcijas.
Ģimeņu tipu dalījums Latvijā 2011. un 2020. gada sākumā
(procentos)
Ģimenes ar bērniem, kuri nav sasnieguši 18 gadu vecumu, reģionos
Lielākais ģimeņu ar nepilngadīgiem bērniem īpatsvars ir Pierīgas reģionā – 48,1 %, bet mazākais Latgales reģionā – 37,7 %.
Kopējā ģimeņu skaitā precētu pāru ar bērniem, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu, lielākais īpatsvars ir Pierīgā – 20,7 %, bet mazākais Vidzemē – 13,3 %. Pierīga ir vienīgais reģions, kur precētu pāru ģimenes ar vismaz vienu nepilngadīgu bērnu ir izplatītākais ģimenes tips.
Nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošu pāru ar bērniem īpatsvars svārstās no 4,6 % Vidzemē līdz 2,4 % Rīgā un Latgalē.
Vientuļo tēvu ar bērniem īpatsvars kopējā ģimeņu skaitā visos reģionos ir līdzīgs – 3–4 %. Vientuļo māšu ar bērniem lielākais īpatsvars ir Rīgā – 22,7 %, bet mazākais Latgalē – 17,8 %. Rīgā, Vidzemē un Zemgalē vientuļās mātes ar bērniem, kuri nav sasnieguši 18 gadu vecumu, ir izplatītākais ģimenes tips.
Ģimenes kodolu, kuros dzīvo vismaz viens bērns, kurš nav sasniedzis 18 gadu vecumu, īpatsvars 2020. gada sākumā
(procentos)
Ģimeņu skaits novados
Ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem biežāk izvēlas dzīvot Rīgas tuvumā. Starp desmit novadiem ar lielāko ģimeņu ar nepilngadīgiem bērniem īpatsvaru kopējā ģimeņu skaitā, tikai viens atrodas Zemgalē (Ozolnieku novads), bet pārējie Pierīgā – Mārupes novadā 66,6 % ģimeņu ir ar nepilngadīgiem bērniem, Ādažu novadā 60,2 % un Babītes novadā – 58,5 %. Zemākie šādu ģimeņu rādītāji ir tālāk no Rīgas, īpaši izteikti Latgalē – sešos no desmit novadiem ar zemāko ģimeņu ar nepilngadīgiem bērniem īpatsvaru ir Latgalē, bet pieci no novadiem atrodas Latvijas pierobežā.
Analizējot tikai ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem, septiņi no desmit novadiem ar augstāko ģimeņu īpatsvaru, kur nepilngadīgi bērni aug kopā tikai ar vienu vecāku, atrodas Latvijas pierobežā. Augstākais īpatsvars ir Zilupes (65,5 %), Valkas (60,7 %) un Viesītes novadā (60 %), kam seko Rīga (59,2 %), bet vismazākais šādu ģimeņu īpatsvars ir Ikšķiles (39,1 %), Rucavas (42,7 %), kā arī Garkalnes un Carnikavas novadā (42,8 %). Astoņi no desmit novadiem ar vismazāko nepilnu ģimeņu ar nepilngadīgiem bērniem īpatsvaru kopējā ģimeņu ar nepilngadīgiem bērniem skaitā ir Pierīgā.
Lai gan Latgalē ir zems ģimeņu ar nepilngadīgiem bērniem īpatsvars, tomēr tieši Latgalē ir 16 no 49 dižģimenēm, kur ģimeni (viens vai abi vecāki ar visa vecuma bērniem) veido 11 personas un vairāk.
Dati par ģimenes kodolu skaitu, veidiem un lielumu pieejami CSP datubāzē sadaļā “Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas”, aprēķina metodoloģija pieejami CSP tīmekļa vietnē sadaļā “Ģimenes kodols”.
Demogrāfijas ekspertes Sigitas Šulcas video komentārs pieejams CSP tīmekļa vietnē sadaļā “Preses relīzes”
1 Institucionālie mājokļi – dažādas organizācijas vai iestādes (slimnīcas, veco ļaužu aprūpes iestādes, klosteri, kazarmas, cietumi u.c.), kurās dzīvo personas, kurām šīs iestādes uz kādu laiku vai pastāvīgi nodrošina nepieciešamo patvērumu un iztiku, kā arī izglītības iestāžu dienesta viesnīcas.
