DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
02. oktobrī, 2020
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Pašvaldības

Valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai VARAM rosina veidot administratīvos reģionus

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), pamatojoties uz Saeimas pieņemto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas nosaka, ka valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai ir izveidojami administratīvie reģioni, ir izstrādājusi konceptuālo ziņojumu “Par administratīvo reģionu izveidi”. Ziņojums piedāvā risinājumu reģionu pārvaldības modelim un funkcijām. Konceptuālais ziņojums ir pieejams VARAM tīmekļvietnē. 

Kopš 2006. gada reģionālajā līmenī atvasinātas publiskās personas iestādes statusā darbojas Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģioni. Šobrīd būtiskākie izaicinājumi plānošanas reģionu darbībā ir nepietiekams finansējums, kas apgrūtina likumos noteikto funkciju izpildi. Tāpat esošais ietvars nerada līdzsvaru starp finansējumu pamatdarbībai un lēmējinstitūciju – finansējums pamatdarbībai nodrošināts tikai no valsts budžeta līdzekļiem, lai gan institucionāli plānošanas reģioniem nav ierobežojumi piesaistīt arī pašvaldību finansējumu. Tāpat Saeima, pieņemot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, tostarp lēma, ka valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai jāveido Kurzemes, Zemgales, Rīgas, Vidzemes un Latgales administratīvie reģioni, un VARAM līdz 2021.gada 1.janvārim jāizstrādā likums, kas regulēs statusu un darbības nosacījumus jaunajiem administratīvajiem reģioniem.  

Ministrs Juris Pūce (AP!): “Līdz ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu reģionālās attīstības atšķirību samazinājumu Latvijā ir iespējams panākt, pilnveidojot arī reģionālo pārvaldes līmeni.  Īstenojot pašvaldību reformu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija piedāvā veidot arī administratīvos reģionus, kas kalpos par jaunu sadarbības modeli starp valsti un pašvaldību. Administratīvo reģionu izveide dos maksimālu ieguldījumu reģionālās nevienlīdzības mazināšanā, tai skaitā sekmējot efektīvāku Eiropas Savienības fondu piesaisti un citu atbalsta pasākumu ieviešanu uzņēmējdarbības attīstībai, pakalpojumu efektivitātei un mobilitātes uzlabošanai reģionos.” 

Lai šīs ieceres sasniegtu, ministrija konceptuālajā ziņojumā iesaka veidot valsts un pašvaldību kopīgu iestādi. Lai nodrošinātu saskaņotu valsts un pašvaldību darbību, administratīvā reģiona lēmējinstitūciju (padomi), veidos ministriju un attiecīgo pašvaldību deleģētie pārstāvji. Tāpat reģiona darbību finansēs gan valsts, gan pašvaldības. VARAM, veicot ministriju iesniegto priekšlikumu izvērtējumu, nosaka tādus priekšlikumus funkciju nodošanai administratīvajiem reģioniem kā sabiedriskā transporta un ceļu, izglītības, reģionālās attīstības jomas, sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības, t.sk. sociālās aprūpes centru darbības, bērnu tiesību aizsardzības, civilās aizsardzības pasākumu plānošana un īstenošana reģiona līmenī, reģionālās un vietējās nozīmes kultūras pieminekļu uzraudzība un atļauju un licenču izsniegšana uzņēmējdarbībai. 

Vienlaikus, ņemot vērā ievērojamās reģionālās attīstības un sociālekonomiskās atšķirības, kas pastāv starp reģioniem Latvijā, ir nepieciešams pārskatīt esošo kopējo Eiropas Savienības (ES) statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas dalījumu (NUTS*), kas būtu viens no veidiem, kā veicināt līdzsvarotu reģionālo un teritoriju attīstību. Pašlaik ES fondu plānošanas periodos Latvijas teritorija tiek skatīta kā NUTS 2 reģions, kas kvalificējas mazāk attīstīta reģiona statusam un līdz ar to saņem maksimālā atbalsta likmi ES fondos. Savukārt, nākotnes prognozes rāda, ka 2024. gadā Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju varētu sasniegt 75% no ES–27 vidējās vērtības**, kas nozīmētu, ka Latvija kā līdzšinējais NUTS 2 reģions varētu jau tuvākajos gados klasificēties kā pārejas reģions, un līdz ar to tiktu mazināts ES fondu atbalsts. Taču vērtējot katra Latvijas reģiona izaugsmi atsevišķi, šāds vidējs rādītājs nav objektīvs. Tāpēc nepieciešams mainīt pieeju un noteikt, ka NUTS 2 Latvijā veido Rīgas reģions un pārējā Latvija. Šo izmaiņu mērķis ir padarīt reģionus konkurētspējīgākus un veicināt ekonomisko izaugsmi reģionos ar zemākiem attīstības rādītājiem, turpinot piedāvāt attīstības projektu īstenošanai  ES reģionālās politikas instrumentus. 

Viedokli par konceptuālo ziņojumu iespējams iesūtīt līdz 2020.gada 14.oktobrim.

NUTS klasifikācija nosaka dalībvalstu ekonomiskās teritorijas iedalījumu, kas ietver arī to ārpusreģionālo teritoriju. Klasifikācija ir hierarhiska, tā katru dalībvalsti iedala trijos līmeņos – NUTS 1, NUTS 2 un NUTS 3. Otrais un trešais līmenis attiecīgi ir pirmā un otrā līmeņa apakšvienības. Teritoriālo vienību definīcija ir balstīta uz administratīvi teritoriālajām vienībām, kādas pastāv Eiropas Savienības dalībvalstīs. 

** Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam. Stratēģisko mērķu indikatori [44], 13. lpp.. Pieejams: https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027_apstiprin%C4%81ts%20Saeim%C4%81_1.pdf 

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU