Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards: “Deklarācijā mēs uzsveram, ka ES Kopējās lauksaimniecības politikas finansējums nav pietiekams, lai sasniegtu ES ambiciozos vides un klimata mērķus. Dalībvalstu starpā joprojām ir būtiskas tiešo maksājumu atšķirības – tās ir jāņem vērā, nosakot lauksaimnieku ieguldījumu vides un klimata prasību izpildē. ES jaunajās zaļā kursa stratēģijās – “No Lauka līdz galdam” un “Bioloģiskās daudzveidības stratēģija” – noteiktajam ambīciju līmenim ir jābūt reālam un sasniedzamam, šīs stratēģijas nedrīkst mazināt lauksaimnieku konkurētspēju.”
Deklarācijā Baltijas un Višegradas* valstu, kā arī Bulgārijas, Horvātijas, Rumānijas un Slovēnijas lauksaimniecības ministri norāda, dalībvalstīm vides un klimata pasākumu ieviešanā nepieciešams dot lielākas pašnoteikšanās iespējas, lai dalībvalstis spētu izvēlēties tādus pasākumus, kas atbilst to nacionālajām un reģionu īpatnībām. Turklāt, lai mazinātu administratīvo slogu, nepieciešams izvairīties no nesamērīgu kontroļu piemērošanas mazajām saimniecībām.
Deklarācijā ministri norāda, ka ES Atveseļošanas pasākumu (Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomiskās krīzes) finansējumam ir jābūt pieejamam pēc iespējas ātrāk, turklāt tam ir jābūt ērti pieejamam un bez pārmērīga administratīvā sloga.
ES dalībvalstis, kas piedalījās šajā sanāksmē, vēlas panākt, lai EK regulējumā vides un klimata ambiciozo mērķu sasniegšanai katrai dalībvalstij prasības ir noteiktas atbilstoši piešķirtajam KLP finansējuma apmēram. KLP finansējums un tiešie maksājumi dalībvalstu starpā arī 2021.-2027. gada plānošanas periodā atšķirsies. Jo augstāks tiešo maksājumu finansējums – jo augstākas prasības var izvirzīt lauksaimniekam, uzskata augstāk minētās valstis.
(*) – Višegradas valstis: Čehija, Ungārija, Polija, Slovākija.
