Dokumentālā animācija Mans mīļākais karš līdz šim ir demonstrēta Ansī Francijā (uzvara programmā Contrechamp), Norvēģijas starptautiskajā kinofestivālā un pasaules animācijas profesionāļiem nozīmīgajā festivālā Fantoche Šveicē. Šajās dienās filma tiek izrādīta festivālā Helsinkos (Somija), bet tuvākās nedēļās – Otavā (Kanāda) un Āzijas reģionā svarīgajā Pusanas starptautiskajā kinofestivālā (Dienvidkoreja). Viena no lielākajām auditorijām, kam paredzēts izrādīt filmu, ir saistīta ar Ajyal kinofestivālu Katarā – pēc tā filmu varēs vērtēt skatītāji reģionā no Ēģiptes līdz pat Pakistānai. Šobrīd notiek arī pārrunas par filmas izrādīšanu kino, TV un VOD platformās, piemēram, Francijā.
Filmas producents Guntis Trekteris: „Filmas veidotājiem par prieku Mans mīļākais karš varētu būt šobrīd visvairāk skatītā Latvijas filma pasaulē. Filmas pieprasījums un novērtējums liek domāt, ka tieši personiskais un patiesais spēj aizskart kādu universālu stīgu. Ikviens var izlasīt vēstures faktus grāmatā, taču filma atklāj būtisko – kādas bija sajūtas, dzīvojot konkrētā laikā. Un dokumentālā animācija, kādā veidota šī filma, ir ideāls formāts, kurā apvienot reālus faktus ar atmiņām un iztēli."
Filma Mans mīļākais karš ir animēts autobiogrāfisks stāsts, pilns sirsnības un godīguma, par pieaugšanu absurda pilnajā laikā no 70. gadiem līdz Latvijas neatkarības atjaunošanai.
Filma tapusi, studijai Ego Media sadarbojoties ar Tritone Studio (Latvija) un Bivrost Film (Norvēģija), tā veidota ar Nacionālā Kino centra un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Filmas radošās grupas sastāvu veido mākslinieki Sveins Nīhuss (Svein Nyhus), Krišjānis Ābols, Kerija Arne, Toms Burāns, Laima Puntule, Harijs Grundmanis, Nils Hammers, Arnis Zemītis. Mūziku filmai komponējis Kārlis Auzāns. Filmas veidošana ilga astoņus gadus, tā ir Latvijas un Norvēģijas kopražojums. 2019. gada rudenī filmas pabeigšana tika atbalstīta ar kampaņu kolektīvā ieguldījuma platformā projektubanka.lv.
