DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
16. septembrī, 2020
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

VNĪ aicina elektroenerģijas tirgotājus pieteikties iekļaušanai dinamiskajā iepirkumu sistēmā

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinājis iepirkumu tirgotāju iekļaušanai dinamiskajā iepirkumu sistēmā (DIS) centralizētai elektroenerģijas iegādei valsts sektora iestādēm. Izveidotā sistēma ļaus iestādēm ātrāk, ērtāk un ar mazāku administratīvo slogu iegādāties elektroenerģiju. Plānots, ka valsts pārvaldes iestādes elektroenerģijas iepirkšanu jaunajā sistēmā varēs uzsākt no 2021. gada, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Tirgotāji aicināti pieteikties dalībai iepirkumā līdz 8. oktobrim EIS iepirkumu vietnē https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Procurement/Edit/44171. “Izveidotā sistēma ļaus gudrāk pārvaldīt valsts līdzekļus un resursus. Tajā tiks atlasīti droši tirgotāji un izveidoti standartizēti līgumi, tādā veidā vairāk nekā 100 iestādēm atvieglojot administratīvo slogu un samazinot izdevumus. Mazināsies darba apjoms iepirkuma dokumentācijas izstrādē un procedūru veikšanā, kā arī sistēma radīs iespēju iegūt izdevīgāko elektroenerģijas cenu konkrētajā laika nogrieznī, ņemot vērā pakalpojumu sniedzēju savstarpējo konkurenci un ieinteresētību iegūt maksimāli lielāku pasūtījumu,” norāda R. Griškevičs.

Piegādātājiem būs iespēja pieteikties un tikt iekļautam sistēmā visā tās darbības laikā – līdz 2023. gada 31. decembrim, ja tas atbildīs noteiktajām kandidātu atlases prasībām, tādējādi veicinot konkurenci.

VNĪ kā vienam no lielākajiem valsts nekustamo īpašumu pārvaldītājiem ir veiksmīga pieredze elektroenerģijas iepirkumu īstenošanā, tādēļ saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu VNĪ kā centralizētai iepirkuma institūcijai sadarbībā ar Valsts reģionālās attīstības aģentūru uzticēts līdz 2020. gada 31. decembrim nodrošināt dinamiskās iepirkumu sistēmas (DIS) darbību elektronisko iepirkumu sistēmas ietvaros centralizētai elektroenerģijas iegādei. Aktuālie jautājumi un atbildes par centralizēto elektroenerģijas iepirkšanu dinamiskās iepirkumu jaunās sistēmas ietvaros apkopoti VNĪ mājas lapā: https://www.vni.lv/lat/projekti/elektroenergija/.

Šobrīd valsts pārvaldes iestādes un valsts kapitālsabiedrības, kurām elektroenerģiju nenodrošina nekustamā īpašuma iznomātājs vai pārvaldītājs, iepirkuma procedūru veic pašas - izstrādā iepirkuma dokumentāciju,  organizē iepirkuma procedūru, kas ir darbietilpīgs un laikietilpīgs process.

Lai iegūtu maksimāli izdevīgus elektroenerģijas cenas piedāvājumus, ministrijas, valsts pārvaldes iestādes un valsts kapitālsabiedrības tika aicinātas izvērtēt katras iestādes un kapitālsabiedrības darbības specifiku, iespēju robežās veicot elektroenerģijas iegādi dinamiskajā iepirkumu sistēmā centralizēti resora ietvaros, izņemot gadījumus, kad tas nav lietderīgi, kā arī, ja tām elektroenerģiju nodrošina nekustamā īpašuma iznomātājs vai pārvaldītājs. Lai nenoslogotu valsts pārvaldes iestādes ar informācijas pieprasīšanu un apkopošanu par to patērēto elektroenerģiju, tika ievākta informācija no AS “Sadales tīkls” par katras valsts pārvaldes iestādes un valsts kapitālsabiedrības, kuras tiks iekļautas DIS, patērēto elektroenerģijas apjomu katrā konkrētā nekustamajā īpašumā un laika zonā 2019. gadā.

Izvērtējot ministriju sniegto informāciju un ņemot vērā elektroenerģijas cenu svārstības un elektroenerģijas tirgus attīstības tendences, tika secināts, ka elektroenerģijas iepirkšanai atbilstošākā būtu dinamiskās iepirkumu sistēmas izveide. Saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu, bieži lietojamiem un tirgū plaši pieejamiem būvdarbiem, pakalpojumiem un piegādēm tiek izmantots pilnīgi elektronizēts process, kas ir ierobežots laikā un atklāts visiem piegādātājiem, kuri atbilst kandidātu atlases prasībām.

Centralizētā elektroenerģijas iegādes sistēma darbosies laika periodā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim. Ņemot vērā elektroenerģijas patēriņu, iepirkums tiek dalīts divās kategorijās – maza apjoma patērētājiem un liela apjoma patērētājiem, ka atbilstoši tām ir izstrādāti nosacījumi tirgotājiem viņu iekļaušanai sistēmā. Tāpat arī iestādēm tiks nodrošināta iespēja izvēlēties, vai elektroenerģiju iegādāties par fiksētu cenu vai par biržas tarifu.

VNĪ šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Šogad pabeigta nama Aspazijas bulvārī 7 pielāgošana prokuratūras vajadzībām, energoefektivitātes projekti Valsts prezidenta rezidencē Jūrmalā un Latvijas Nacionālā arhīva ēkā Daugavpilī. Lielākie VNĪ būvniecības stadijā esošie attīstības projekti šobrīd ir Latvijas Okupācijas muzeja un jaunās piebūves „Nākotnes nams” būvniecība, Jaunā Rīgas teātra vēsturiskās ēkas atjaunošana Lāčplēša ielā 25, Rīgā, fasādes atjaunošana un energoefektivitātes paaugstināšana Dailes teātra ēkai Brīvības ielā 75, Rīgā, kā arī infrastruktūras sakārtošana robežšķērsošanas vietās “Terehova”, “Pāternieki” un “Silene”. Uzņēmums pērn Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī iekļauts VID „Baltā saraksta” zelta līmenī. VNĪ dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija. 

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU