“Eiropas Savienības fondu finansējuma piesaiste pašvaldības attīstības ieceru realizācijai Latvijā šobrīd ir neapšaubāmi pirmā un populārākā izvēle, taču arī publiskā un privātā partnerība var būt veiksmīgs instruments, kā valsts un pašvaldības sektoram piesaistīt privātā sektora investīcijas. Šis sadarbības modelis ļauj apvienot vienā projektā abu pušu zināšanas, cilvēku resursus un modernākās tehnoloģijas, un Eiropas un pasaules pieredze apliecina sadarbības metodes izdošanos un abpusēju ieguvumu”, saka CFLA Uzņēmējdarbības un inovāciju departamenta direktore Marina Vorobjova-Vaišļa.
Pavasarī CFLA veiktajai pašvaldību aptaujai atsaucās 34 pašvaldības, un 69% no tām norādīja, ka apsver kādu no attīstības iecerēm realizēt publiskās un privātās partnerības veidā. Visbiežāk – 41% gadījumu – tās būtu izglītības, sporta un publiskās celtnes. Tāpat ir interese šādā veidā attīstīt ceļu un veloceliņu infrastruktūru, mājokļu būvniecību, uzlabot ēku energoefektivitāti un nodrošināt sociālās aprūpes pakalpojumus.
Reaģējot uz pašvaldību interesi īstenot salīdzinoši nelielus investīciju projektus, kur kopējais finansējums nepārsniegtu 20 miljonus eiro, CFLA ir izstrādājusi finanšu un ekonomisko aprēķinu vienkāršoto formu. Par atviegloto kārtību aprēķinos, kā arī citiem jautājumiem CFLA kā publiskās un privātās partnerības kompetences centrs interesentiem sniedz konsultācijas (tālr. 29991823).
Šajā gadā sagatavošanos publiskās un privātās partnerības projektu īstenošanai, pieņemot lēmumu par finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu, uzsākušas četras pašvaldības: Vecumnieku novada pašvaldība plāno īstenot Vecumnieku vidusskolas ēkas pārbūvi; Talsu pašvaldība paredzējusi multifunkcionālā sporta un relaksācijas kompleksa būvniecību; Madonas pašvaldība iecerējusi attīstīt sporta infrastruktūru, savukārt Cēsu novada pašvaldība plāno attīstīt pansionātu un ieviest jaunu senioru aprūpes modeli.
