Ar grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā plānots noteikt, ka likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā bērnu varēs adoptēt uz ārvalsti, ja šai valstij ir saistoša 1993.gada 29.maija Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos vai ja Latvija ar attiecīgo valsti ir noslēgusi divpusēju līgumu, kas nosaka tiesisko sadarbību adopcijas jomā. Tāpat tas būs iespējams, ja bāriņtiesa, kas lēmusi par ārpusģimenes aprūpi, saņemot Ārvalstu adopcijas konsultatīvās padomes pozitīvu atzinumu, būs atzinusi, ka adopcija atbilst bērna interesēm.
Tāpat plānotie grozījumi paredz Ministru kabinetam deleģējumu izstrādāt bērna labāko interešu noteikšanas metodiku. Pašlaik Latvijā nav tiesību normās noteiktas kārtības, kādā tiek izvērtētas bērna labākās intereses, tai skaitā, kā tas tiek veikts ārvalstu adopcijas gadījumos, norādīts grozījumu anotācijā.
Iepriekš deputāti atbalstījuši ieceri aizliegt bērnu adopciju uz ārvalstīm līdz jauna regulējuma izstrādei. Plānots, ka izņēmums būs attiecināms uz jau uzsāktajām adopcijas procesa lietām. Turpmākajā likumprojekta izskatīšanas gaitā plānots spriest par iecerētā adopcijas aizlieguma ilgumu, informēja Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.
Lai veiktu attiecīgās izmaiņas, nepieciešams veikt grozījumus arī likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”.
A.Kaimiņš iepriekš norādījis, ka jautājums par bērnu adopciju uz ārzemēm nonācis Cilvēktiesību komisijas uzmanības lokā jau šī gada martā pēc Tiesībsarga biroja konstatētajiem gadījumiem, kad bāriņtiesas pieņem lēmumu par bērna uzturēšanās pārtraukšanu audžuģimenē Latvijā un ievietošanu bērnu aprūpes iestādē, lai viņus būtu iespējams adoptēt uz ārvalstīm.
Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl otrajā un trešajā lasījumā jāatbalsta Saeimā.
