Juris Pūce (AP!): “COVID-19 pandēmija ir radījusi milzīgus izaicinājumus ekonomikai un nodarbinātībai. Mēs saskaramies ar smagu lejupslīdi, kas skar gan sabiedrību un uzņēmējdarbību, gan valsts pārvaldes mehānismus. Plānojot atjaunošanās pasākumus izejai no krīzes un ekonomikas stimulēšanai, svarīgi dot patērētājiem, investoriem un uzņēmējiem nepieciešamos signālus, lai paātrinātu pāreju uz ilgtspējīgu, videi nekaitīgu un klimata ziņā neitrālu nākotni. Tā ir iespēja, kas ir jāizmanto.”
COVID-19 krīze radījusi ievērojamas izmaiņas iedzīvotāju patēriņa modeļos. Pieaugusi tiešsaistes tirdzniecības popularitāte, kam no vides aizsardzības viedokļa saskatāmi ieguvumi, taču vienlaikus palielinājies vienreizlietojamo iepakojumu patēriņš, it īpaši pārtikas produktu segmentā, jo nepieciešams ievērot papildu prasības sabiedrības veselības aizsardzībai. Veikalos un preču piegādē ir palielinājis polistirola un kompozītmateriālu patēriņš. Tā kā dažus no izmantotajiem materiāliem Latvijā ir grūti vai neiespējami pārstrādāt, sagaidāms, ka palielināsies atkritumu poligonos apglabātais sadzīves atkritumu apjoms.
Ministrs Pūce OECD apaļā galda diskusijā uzsvērs, ka esošā situācija rada izaicinājumus dažādu materiālu otrreizējās pārstrādes mērķu sasniegšanā, tādēļ jāvērtē, kādas iniciatīvas un atbalsta pasākumi nepieciešami, lai stimulētu otrreizējo resursu tirgus, ņemot vērā zemo naftas cenu ietekmi un pārstrādes rūpnīcu slēgšanu. Tomēr Latvija joprojām ir apņēmusies sasniegt pārstrādes mērķus un turpinās centienus paplašināt atkritumu savākšanas iespējas.
Nesen apstiprinātajā Aprites ekonomikas rīcības plānā iekļauti dažādi pasākumi, lai uzlabotu resursu produktivitāti visās ekonomikas jomās un veicinātu rūpniecisko simbiozi. Ministrs norādīs, ka paredzētas arī papildu investīcijas bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas iekārtu izbūvei, tādejādi veicinot atkritumu pārstrādi.
Klimata pārmaiņu ierobežošana ir viena no Latvijas prioritātēm, un tas tiks ņemts vērā, izstrādājot plānus ekonomikas atveseļošanai. Kā piemēru ministrs pieminēs plānotos pasākumus Latvijā biometāna tirgus attīstībai, risinot jautājumus CO2 emisiju un gaisa piesārņojuma samazināšanai, paplašinot atjaunojamās enerģijas izmantošanu, kā arī meklējot ilgtspējīgus risinājumus notekūdeņu dūņu apsaimniekošanai.
Apspriežot zaļās atveseļošanās iespējas, diskusijas dalībnieki pārrunās arī to, kādi īpaši pasākumi OECD valstīs tiek apsvērti nacionālā līmenī, lai nodrošinātu, ka atveseļošanās ir “zaļa” un “iekļaujoša” un palīdzētu valstīm virzīties uz globālo vides mērķu sasniegšanu. Tāpat apaļā galda dalībnieki apspriedīs, kādas ir prioritātes valsts un starptautiskā līmenī, lai nodrošinātu, ka ekonomiskās aktivitātes uzlabo pasaules ekonomikas, sabiedrības un vides noturību nākotnē.
Diskusijā arī tiks meklēti risinājumi, kā valdības var izmantot atveseļošanās pasākumus, lai labāk izmantotu privātos ilgtspējīga finansējuma avotus un veicinātu ilgtspējīgus ieguldījumus infrastruktūrā; kādus mehānismus un instrumentus valdības ir ieviesušas, lai novērtētu videi nekaitīgu atveseļošanas pasākumu ietekmi uz labklājību un kādus neatrisinātus trūkumus OECD var novērst.
