Galvenie AER veidi Latvijā ir kurināmā koksne (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas) un hidroresursi. Palielinot vietējo energoresursu patēriņu, mazinās enerģētiskā atkarība no importējamiem energoresursiem no 63,9 % 2005. gadā līdz 44,3 % 2018. gadā.
Kurināmā koksne AER energoresursu patēriņā veido 88,5 %.
Kurināmās koksnes īpatsvars kopējā AER patēriņā 2019. gadā bija 88,5 % (2018. gadā – 88 %). Biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš 2019. gadā bija 3,4 PJ, kas ir par 7,3 % mazāk nekā 2018. gadā (3,6 PJ), un piecu gadu laikā biogāzes patēriņš samazinājies par 8,1 % jeb 0,3 PJ.
Atjaunīgo energoresursu patēriņš Latvijā
(petadžoulos)
Kurināmās koksnes patēriņš piecu gadu laikā palielinājies par 17,7 %
Kurināmās koksnes kopējais patēriņš piecu gadu laikā palielinājies par 9,3 PJ un 2019. gadā sasniedza 61,9 PJ, bet salīdzinājumā ar 2018. gadu koksnes patēriņš samazinājies par 0,5 %. 2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, saražotās kurināmās šķeldas daudzums pieaudzis par 5,8 % jeb1,8 PJ. Vienlaicīgi pieauga arī kurināmās koksnes eksports. Pērn eksportēja 39,1 PJ koksnes granulu, kas ir par 26,4 % jeb 8,2 PJ vairāk nekā 2018. gadā, un pēdējo piecu gadu laikā granulu eksports palielinājies par 40 %, ko veicina izejmateriālu pieejamība un globālā tendence palielināt atjaunīgo energoresursu patēriņu.
Lielākais kurināmās koksnes patērētājs ir pārveidošanas sektors – 2019. gadā to patēriņš veidoja 35,4 % no kopējā kurināmās koksnes patēriņa. Mājsaimniecībās kurināmās koksnes patēriņš 2019. gadā bija 34,4 % no kopējās koksnes patēriņa, un salīdzinājumā ar 2018. gadu kurināmās koksnes patēriņš mājsaimniecībās samazinājās par 4,9 % jeb 1,1 PJ. Lielākais kurināmās koksnes patēriņš rūpniecībā un būvniecībā bija koksnes un koka izstrādājumu ražošanas nozarē, 2019. gadā patērējot 13,7 PJ jeb 89,3 % no kopējā kurināmās koksnes patēriņa rūpniecībā un būvniecībā.
Kurināmās koksnes patēriņš Latvijā
(procentos)
Palielinājies kurināmās koksnes patēriņš elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanā
Piecu gadu laikā pārveidošanas sektorā2 elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai patērētās kurināmās koksnes īpatsvars palielinājies par 7,4 procentpunktiem, 2019. gadā sasniedzot 38,6 % no kopējā pārveidošanas sektorā patērētā. Tas saistīts ar koģenerāciju staciju pāreju no dabasgāzes uz kurināmās šķeldas izmantošanu elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai. Salīdzinot ar 2018. gadu, kurināmās koksnes patēriņš elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai palielinājās par 5,4 %, pērn sasniedzot 21,9 PJ. Vislielāko patērēto kurināmā daudzumu pārveidošanas sektorā veidoja kurināmā šķelda, un tās īpatsvars kurināmās koksnes patēriņā bija 92,2 %, 2019. gadā sasniedzot 20,2 PJ.
Gada laikā par 8,8 % samazinājies saražotās elektroenerģijas apjoms no AER
2019. gadā Latvijā saražoja 6 438 GWh elektroenerģijas, no tā 3 190 GWh – no AER. Salīdzinot ar 2018. gadu, saražotais apjoms no AER samazinājās par 8,8 %. Koģenerācijas stacijās pērn saražoja 4 174 GWh elektroenerģijas, no tā 22,2 % no AER (biogāzes un biomasas koģenerācijas stacijās). Pēdējo piecu gadu laikā saražotā elektroenerģija biomasas elektrostacijās un koģenerācijas stacijās pieauga no 378 GWh līdz 575 GWh (par 52,1 %), savukārt samazinājās biogāzes koģenerācijas stacijās no 392 GWh līdz 353 GWh (par 9,9 %).
Saražotā elektroenerģija vēja elektrostacijās palielinājusies par 30 GWh
2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, primārā saražotā elektroenerģija no AER samazinājās par 11,4 % jeb 1 PJ. Pērn HES saražoja 2 107 GWh elektroenerģijas, kas ir par 13,4 % jeb 325 GWh mazāk nekā 2018. gadā. Vēja elektrostacijās (VES) 2019. gadā saražoja 152 GWh, kas ir par 24,6 % jeb 30 GWh elektroenerģijas vairāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt saules elektrostacijās – 3 GWh elektroenerģijas, kas ir 3 reizes vairāk nekā gadu iepriekš.
Augot elektroautobusu, tai skaitā trolejbusu, izmantošanai sabiedriskā transporta pakalpojumu nozarē, kā arī palielinoties Latvijā reģistrēto vieglo elektromobiļu skaitam, par 50 % jeb 14 GWh ir palielinājies arī elektroenerģijas patēriņš transportā – 2019. gadā tas sasniedza 42 GWh, savukārt elektroenerģijas patēriņš tramvajos palicis nemainīgs.
Saražotā elektroenerģija no atjaunīgajiem energoresursiem
(gigavatstundās)
Latvijai noteiktais mērķis no AER saražotās enerģijas īpatsvaram 2020. gada enerģijas bruto galapatēriņā ir 40 %. 2018. gadā Latvijā bija trešais augstākais AER īpatsvars (40,3 %)3 energoresursu patēriņā Eiropas Savienībā (ES) aiz Zviedrijas (54,6 %) un Somijas (41,2 %). ES4 vidējais rādītājs bija 18,0 %.
2020. gadā katrai ES dalībvalstij jānodrošina, ka no AER saražotā enerģija (biodegvielas, biogāzes, no AER saražotā un transportā patērēta elektroenerģija) veido vismaz 10 % no enerģijas galapatēriņa transportā (2018. gadā Latvijā sasniegti 4,7 %)3. Savukārt AER īpatsvars apkurei 2018. gadā bija 55,9 %, kas ir otrs augstākais rādītājs apkurei pēc Zviedrijas (65,4 %) starp visām ES dalībvalstīm. ES4 atjaunojamā enerģija veidoja 19,7 % no kopējās apkurei un dzesēšanai patērētās enerģijas.
Plašāka informācija par enerģētikas sektoru, tai skaitā arī par AER, pieejama CSP vietnē sadaļā „Enerģētika – Galvenie rādītāji”.
Metodoloģiskie skaidrojumi
[1] Enerģētisko atkarības indikatoru aprēķina: neto imports dalīts ar kopējo energoresursu patēriņu plus bunkurēšana
2 Pārveidošanas sektors ietver patērēto energoresursu apjomu elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai un pārdošanai, kā arī kūdras brikešu un kokogļu ražošanai.
3 aprēķiniem izmanto Eurostat izstrādāto programmu „SHARES”
4 Eiropas Savienības dalībvalstu vidējie rādītāji par 28 ES dalībvalstīm.
