Ministrs Juris Pūce: “Pārdomāta aprites ekonomikas ieviešana ir kā atbilde ražošanas un patēriņa negatīvajai ietekmei uz klimatu un vidi. Aprites ekonomikas iedzīvināšana nozīmē resursu lietderīgu un atkārtotu izmantošanu, lai pēc iespējas mazāk atkritumu tiktu noglabāti poligonos vai nonāktu atpakaļ vidē. Otrreizēja izejvielu pārstrāde ļaus ne tikai panākt saražoto produktu ilgāku izmantošanu ekonomikā, bet arī veicinās jaunu nozaru un darba vietu rašanos, tādējādi pozitīvi ietekmējot tautsaimniecību kopumā.”
Rīcības plānā ir iekļauta informācija par starptautisko un ES politiku kontekstu aprites ekonomikas jomā, analizēta situācija Latvijā un noteikti galvenie rīcību virzieni un pasākumi aprites ekonomikas veicināšanai, kā arī noteiktas atbildīgās un iesaistītās institūcijas specifisku uzdevumu īstenošanai. Tas sagatavots atbilstoši Valdības rīcības plānā noteiktajam**, ka līdz 2022.gada 30.oktobrim tiks izstrādāts un iesniegts pasākumu plāns aprites ekonomikas attīstībai Latvijā. Tajā noteiktais saskan ar ES noteiktajām prioritātēm un apstiprinātajām rīcībpolitikām.
Galvenie rīcības virzieni, ko aprites ekonomikas ieviešanā piedāvā plāns ir pāreja no atkritumu apsaimniekošanas uz resursu apsaimniekošanu; resursu produktivitātes uzlabošana visās tautsaimniecības nozarēs, veicinot pētniecības un inovācijas attīstību; priekšnoteikumu veidošana preču otrreizējai izmantošanai; pārejas no preču pirkšanas uz pakalpojumiem veicināšana; materiālu, procesu un atkritumu pārvaldības uzlabošana prioritārajās nozarēs; pašvaldību lomas stiprināšana aprites ekonomikas principu ieviešanā, kā arī sabiedrības iesaiste, informēšana un izglītošana.
Iezīmēto potenciālo rīcības virzienu tālākai plānošanai būs nepieciešama aktīva visu nozaru ministriju, pašvaldību, privātā sektora un sabiedrības iesaistīšanās un atbildības uzņemšanās. Plāns arī veido sinerģiju un ir papildinošs Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānam 2021.-2028.gadam, kas šobrīd ir izstrādes stadijā un kurā uzsvars likts uz materiālu aprites cikla noslēguma posmiem, pamatā uz atkritumu apsaimniekošanas sistēmas uzlabošanu, it īpaši attiecībā uz atkritumu dalīto vākšanu, pārstrādes jaudu palielināšanu un apglabājamo atkritumu daudzumu samazināšanu.
Nepieciešamais finansējums plāna īstenošanai potenciāli plānots no ES fondu līdzekļiem, tostarp līdzekļiem, kuri paredzēti aprites ekonomikas veicināšanai Eiropas zaļā kursa īstenošanas ietvaros, kā arī valsts un pašvaldību budžeta un privātā sektora līdzekļiem.
*Eiropas zaļais kurss: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52019DC0640&from=EN Eiropas zaļā kursa mērķus Latvijā palīdzēs īstenot jau izstrādāti dokumenti – Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam, Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030. gadam un Aprites ekonomikas stratēģija.
** Atbilstoši ar Ministru kabineta 2019. gada 7. maija rīkojuma Nr.210 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” apstiprinātā Valdības rīcības plāna 63.2. pasākumam, līdz 2022. gada 30. oktobrim tiks izstrādāts un iesniegts Ministru kabinetā pasākumu plāns aprites ekonomikas attīstībai Latvijā.
