Viedokļu apmaiņā par situāciju Baltkrievijā pēc 9.augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām ES ārlietu ministri bija vienisprātis, ka ir nepieciešama ātra ES reakcija un rīcība, lai reaģētu uz drošības situācijas pasliktināšanos. ES ārlietu ministri uzsvēra, ka risinājums meklējams miermīlīgā ceļā un jāveicina dialogs starp Baltkrievijas opozīcijas un varas pārstāvjiem. ES ierobežojošo pasākumu vai sankciju saraksta izstrāde ir svarīgs elements dalībvalstu rīcībā iepretim Baltkrievijas varas iestāžu darbiniekiem, kuri ir atbildīgi par vēlēšanu rezultātu viltošanu un spēka pielietošanu pret pilsonisko sabiedrību.
Ministri pozitīvi novērtēja ES institūciju un dalībvalstu sniegto finansiālo atbalstu Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai un neatkarīgo mediju stiprināšanai. Latvijas valdība lēmusi par 150 000 eiro palīdzības piešķiršanu, lai nodrošinātu juridisko, praktisko, medicīnisko un psiholoģisko palīdzību, ka arī lai stiprinātu neatkarīgos medijus.
Pārrunājot ES-Krievijas attiecību jautājumus, valstis bija vienotas, ka abu pušu dialogs jāturpina, balstoties jau pašreizējos principos jeb saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un citu valstu teritoriālo integritāti. E. Rinkēvičs uzsvēra: “ES vienotība ir mūsu lielākais spēks dialogā ar Krieviju. Kamēr netiks izpildīta Minskas vienošanās, būtiskas izmaiņas attiecībās ar Krieviju nav iespējamas.”
