“No Tieslietu ministrijas pārstāvja Saeimas komisijas laikā izskanēja komentārs, ka lietas izskatīšanas termiņi nav prioritāte, kas acīmredzami nonāk pretrunā ar Valdības deklarāciju un lietas dalībnieku interesēm. Nevienam nav noslēpums, ka lielākā problēma ir ilgie tiesvedību termiņi. Ja Ekonomisko lietu tiesa nespēs ātri izskatīt iesniegtās prasības, parādās jautājums: tādā gadījumā kādam nolūkam šāda butaforiska tiesa tika veidota?” jautā iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.
Iekšlietu ministra bažas pastiprina Saeimas Juridiskajā komisijā Augstākās Tiesas civillietu departamenta senatores izteiktais viedoklis, ka arī pati tiesu sistēma saredz būtiskus trūkumus šādas tiesas izveidē, ieskaitot nepietiekamo tiesnešu skaitu. Senatore norādīja, ka “desmit tiesnešiem nav iespējams vienlaikus skatīt gan komercstrīdus, gan apjomīgas krimināllietas”.
“Nācām ar priekšlikumu noteikt viena gada termiņu lietu izskatīšanai Ekonomisko lietu tiesā, taču šis priekšlikums tika noraidīts. Komisijas sēdē kā izņēmumu rosinājām pagarināt šo gada termiņu tikai gadījumā, ja puses vienojas par izlīguma noslēgšanu. Ceru, ka kādreiz tieslietu ministriju izdosies pievienot iekšlietu ministrijai, optimizējot procesus, samazinot birokrātisko slogu un efektivizējot ministriju darbu. Uz doto brīdi diemžēl izdodas vairāk saskarties ar “nevarēšanu”, nekā risinājumu meklēšanu. Ja šķīrējtiesa var izskatīt lietas gada laikā, kāpēc valsts tiesa nevar?” turpina ministrs.
Tika noraidīti arī KPV LV un iekšlietu ministra S.Ģirģena priekšlikumi par atteikšanos no apelācijas instances komercstrīdos, kā arī par to, ka kasācijas instances tiesa, atceļot Ekonomisko lietu tiesas spriedumu, varētu noteikt, kādā daļā Ekonomisko lietu tiesas spriedums izpildāms nekavējoties, kas arī saīsinātu tiesvedības termiņus.
