Salīdzinājumā ar 2019. gada 2. pusgadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits samazinājās par 3.3%, savukārt maksājumu kopapjoms samazinājās par 14.7%.
"Vasaras mēnešos vērojama ekonomiskās aktivitātes uzlabošanās un karšu maksājumu pieauguma atjaunošanās, tomēr 1. pusgadā kopumā pirmo reizi saruka iedzīvotāju vidū vispopulārākā maksājumu veida – karšu maksājumu – apjoms, un to noteica Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze. Sevišķi smagi Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze ietekmēja tūrismu, un to apliecina pārējās valūtās veikto karšu maksājumu apjoma sarukums vairāk nekā par 30%, kā arī karšu maksājumu skaita termināļos ārvalstīs kritums gandrīz par 40%," tendences maksājumu jomā komentē Latvijas Bankas maksājumu eksperte Edīte Gailiša.
Visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (64.9% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita) un klientu kredīta pārvedumi (33.9% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita).
Lai nodrošinātu karšu maksājumu veikšanu, 2020. gada 1. pusgada beigās Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji bija izdevuši 2.2 milj. maksājumu karšu (vidēji 1.2 kartes uz vienu iedzīvotāju); no tām lielākā daļa bija kartes ar debeta funkciju.
Iedzīvotājiem bija pieejami 41.7 tūkst. karšu pieņemšanas vietu (POS) un 912 bankomātu. 2020. gada 1. pusgada beigās Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji bija atvēruši 3.3 milj. klientu norēķinu kontu (vidēji 1.7 norēķinu konti uz vienu iedzīvotāju).
2020. gada 1. pusgadā veikti 8.9 milj. zibmaksājumu 1.9 mljrd. eiro apjomā.
Paplašināts pārskats par starpbanku maksājumu sistēmu darbību, maksāšanas līdzekļu attīstību un citām būtiskām bezskaidrās naudas norēķinu jomām pieejams Latvijas Bankas interneta vietnē (https://www.bank.lv/statistika/dati-statistika/maksajumu-sist-statistika).
Uzziņa
Latvijas Banka organizē un uztur maksājumu sistēmu infrastruktūru Latvijā, t.sk. divas pilnībā automatizētas maksājumu sistēmas, ar kuru palīdzību tiek nodrošināti starpbanku norēķini eiro. TARGET2-Latvija ir starpbanku eiro maksājumu sistēma, kas ietilpst Eiropas Vienotajā automatizētajā reālā laika bruto norēķinu sistēmā TARGET2. Latvijas Bankas elektroniskā klīringa sistēma (EKS sistēma) tiek izmantota neliela apjoma maksājumiem.
2017. gada augustā Latvija kā pirmā eiro zonā sāka izmantot zibmaksājumus – inovatīvus, modernus, zibenīgus starpbanku pārskaitījumus, kas pieejami jebkurā diennakts laikā, arī brīvdienās un svētku dienās. Šajā īsajā laikā zibmaksājumi kļuvuši pieejami jau vairāk nekā 90% Latvijas kredītiestāžu klientu un iemantojuši starpbanku maksājumu standarta, nevis ekskluzīva pakalpojuma statusu.
2019. gada vasarā plašāka sabiedrība uzzināja par vēl vienu inovatīvu risinājumu – Zibsaišu reģistru, kas nodrošina iespēju veikt starpbanku maksājumus, norādot tikai saņēmēja mobilā tālruņa numuru, bez nepieciešamības zināt un katram maksājumam ievadīt norēķinu konta numuru. Pašlaik šo iespēju piedāvā AS "Citadele banka", "Swedbank" AS, AS "SEB banka" un lielākās Igaunijas komercbankas, un paredzams, ka Zibsaišu reģistra dalībnieku skaits turpinās augt.
Latvijas Banka ir izveidojusi zibmaksājumu laboratoriju ZibLab++ – inovatīvu sadarbības platformu, lai tirgus dalībniekiem palīdzētu kopīgi risināt praktiskus un tehnoloģiskus jautājumus, veidojot uz zibmaksājumu un zibsaišu tehnoloģiju bāzes balstītus produktus un pakalpojumus saviem klientiem. Laboratorijas darbs palīdzēs sabiedrībai, finanšu institūcijām un ieinteresētiem komersantiem sekot līdzi zibmaksājumu, zibsaišu un zibenīgu maksājuma pieprasījumu iespēju attīstībai, kā arī citām maksājumu jomas inovācijām, kas balstās uz šīm iespējām. Detalizētāku informāciju sk. https://www.bank.lv/darbibas-jomas/maksajumu-sistemas-uzdevumi/zibmaksajumu-laboratorija.
Nākamais Latvijas Bankas sniegto inovatīvo maksājumu pakalpojumu attīstības posms saistīts ar ieceri ieviest zibenīgus maksājuma pieprasījumus starpbanku līmenī.
