Īstenojot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus ēkai veikta iekšpagalma pamatu siltināšana, jumta siltināšana, ēkas ārsienu siltināšana, logu nomaiņa un apdare, ārdurvju nomaiņa, pandusa ierīkošana, nodrošinot vides pieejamību cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī ventilācijas sistēmas tīrīšana un ēkas apkures sistēmas atjaunošana.
“Projekta rezultātā arhīvs ieguvis atjaunotas ekspluatējamas inženierkomunikācijas sistēmas, kā arī būtisku apkures pakalpojumu izmaksu samazinājumu. Papildus pabeigtajam energoefektivitātes projektam 2020.gada ietvaros VNĪ uzlabos atsevišķu iekštelpu vizuālo izskatu, veicot nelielu kosmētisko remontu, kam no VNĪ 2019. gada dividendēm tiks novirzīts finansējums aptuveni 42 000 eiro apmērā,” norāda R. Griškevičs.
Nākotnē ēkā, kas atrodas Daugavpils cietokšņa teritorijā, paredzēts izveidot Latgales reģiona arhīvu centru, tajā izvietojot glabājamās vienības, kas šobrīd tiek uzglabātas Jēkabpils un Rēzeknes zonālajos arhīvos. “Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšana Latvijas Nacionālā arhīva ēkā Daugavpilī ir nozīmīgs pirmais solis ēkas attīstībai, kā reģionālajam arhīva centram, un tās pilnvērtīgai izmantošanai arhīva vajadzībām. Projekta īstenošana uzlabo dokumentu saglabāšanas un darbinieku darba apstākļus. Ēkas pilnvērtīgai izmantošanai pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanas, nepieciešams turpināt darbu - veidojot jaunas modernas dokumentu glabātavas un darba kabinetus, lai varētu nodrošināt dokumentu pieņemšanu no institūcijām un to saglabāšanu nākošajām paaudzēm,” norāda Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža.
Energoefektivitātes projekts tika organizēts pēc “Projektē un būvē” principa – projekta izstrādi, autoruzraudzību un būvdarbus veica SIA “Builder Industry”. Kopējās izmaksas – 1,8 miljoni eiro bez pvn (85% ES fondu līdzekļi, 15% valsts līdzfinansējums).
Ēkas ekspluatācija uzsākta 1970. gadā. Tā būvēta pēc tā laika pieejamam tehnoloģijām un izmantojot pieejamos materiālus - silikātķieģeļus. Taisnstūra formas divstāvu ēka sastāv no sešām savstarpēji savienotam ēkām. Ēka izvietota valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa „Daugavpils cietoksnis ar priekštilta nocietinājumu” (valsts aizsardzības numurs 7428) teritorijā un ir tā daļa.
VNĪ uzskata, ka nākotnē visām pārvaldes iestādēm būtu jāstrādā energoefektīvās un labi apsaimniekotās telpās. Lai panāktu siltumenerģijas un elektrības izmaksu ietaupījumu publiskā sektora ēkās, kā arī ēku tehniskā un estētiskā stāvokļa uzlabojumu, VNĪ pērn piesaistījis Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu vienpadsmit sabiedriski nozīmīgu ēku energoefektivitātes uzlabošanas projektiem. Četri no tiem tiek īstenoti teātros: Valmieras drāmas teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī, Latvijas Leļļu teātrī un Dailes teātrī, divi - Latvijas Valsts arhīva ēkās – Komandanta ielā Daugavpilī un Skandu ielā Rīgā. Ēkas energosniegums tiek uzlabots arī S. Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolā, jaunajā prokuratūras ēkā Aspazijas bulvārī 7, Rīgā un topošajā prototipēšanas darbnīcā A. Briāna ielā 13, Rīgā. Šogad VNĪ vadībā pabeigts energoefektivitātes projekts Valsts prezidenta rezidencē Jūrmalā. 2017. gada nogalē pabeigts darbs pie energoefektivitātes paaugstināšanas valsts iestāžu administratīvajā ēkā Jūras ielā 34, Ventspilī (Prokuratūra, Valsts zemes dienests, Tiesu administrācija), kura konkursā ‘’Energoefektīvākā ēka Latvijā 2018’’ ieguva pirmo vietu nominācijā “Energoefektīvākā sabiedriskā ēka 2018”. Pārējos projektus plānots īstenot līdz 2021. gada beigām.
VNĪ šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī iekļauts VID „Baltā saraksta” zelta līmenī. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija. VNĪ dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
