Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards: “Kaut arī Eiropadomes lēmumā par KLP budžetu nākamajā periodā diemžēl nav ņemta vērā nepieciešamība un prasība par tiešo maksājumu izlīdzināšanu dalībvalstu starpā, mums ir izdevies panākt finansējuma palielinājumu lauksaimniecībai. Latvijai ir trešais lielākais lauksaimniecības finansējuma palielinājums visā Eiropas Savienībā – vairāk nekā Lietuvai un Igaunijai! Mūsu uzdevums ir veicināt reģionu apdzīvotību, kuros līdzās pastāv gan lieli, gan mazi lauksaimnieki. Tādēļ tagad, konsultējoties ar lauksaimnieku organizācijām, mēs strādājam pie Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna, lai izveidotu tādu piedāvājumu, kurā katrs finansējuma eiro nākamajos septiņos gados tiek mērķtiecīgi un gudri ieguldīts Latvijas lauku attīstībā.”
Latvija 2021.-2027. gada periodā KLP ietvaros saņems 3,347 miljardus eiro, no tā tiešmaksājumos 2,41 miljardu eiro un lauku attīstībai 851 miljonu eiro. Un papildus arī 86 miljonus eiro no Eiropas ekonomikas atveseļošanas fonda. Tas nozīmē, ka Latvijas kopējā KLP finansējuma apjoms 2021.-2027. periodā, salīdzinot ar esošo periodu, pieaugs par 661 miljonu eiro jeb 24,6%.
2021.-2027. gadā Latvija tiešmaksājumos saņems par 693 miljoniem eiro vairāk nekā esošajā periodā 2014.-2020. gadā – kopējais tiešmaksājumu apjoms Latvijai pieaugs par 40%. Eiropadomes lēmums nozīmē Latvijas tiešmaksājumu apjomam papildus vēl klāt 139 miljonus eiro, salīdzinot ar sākotnējo EK priekšlikumu. Tomēr tas ir nepietiekami, lai Latvijas lauksaimnieki būtu vienlīdzīgos konkurences apstākļos ar citu dalībvalstu zemniekiem. Sākot ar 2022. gadu, Latvijas lauksaimnieki tiešmaksājumos varēs saņemt 200 eiro/ha, kas līdz 2027. gadam pieaugs līdz 215 eiro/ha jeb 82% no ES vidējā. Šādus pašus tiešmaksājumus par ha saņems arī Lietuva, Igaunija, Portugāle un Rumānija.
Kaut arī nākamajā plānošanas periodā Latvijas lauksaimniekiem atsevišķās jomās paredzēts ES finansējuma pieaugums, salīdzinot ar 2014.-2020. gada plānošanas periodu, pat ar finansējuma nelielo palielinājumu Latvijas lauksaimnieki, salīdzinot ar citu ES dalībvalstu zemniekiem, joprojām paliks ar krietni zemāku ES atbalsta apjomu, sasniedzot tikai 82% no ES vidējā līmeņa 2027. gadā.
