DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
12. augustā, 2020
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

Valmierā saražo 1,5 % no kopējās pievienotās vērtības valstī

Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

gadā Valmierā radīta pievienotā vērtība1 194 milj. eiro apmērā un saražota produkcija2 458 milj. eiro vērtībā, kas attiecīgi veidoja 1,5 % no pievienotās un 1,4 % no saražotās produkcijas vērtības Latvijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālās statistikas dati.3

Valmieras apkaimēs visvairāk darbavietu bija Centrā (22 % jeb 3 416). Vislielākā pievienotā un saražotā produkcijas vērtība bija Apakšstacijā, kur atrodas AS “Valmieras stikla šķiedra” (26,5 % jeb attiecīgi 51 milj. un 122 milj. eiro). Vislielākā pievienotā vērtība uz vienu darbavietu bija Viesturos (40 tūkst. eiro), bet saražotās produkcijas vērtība – Apakšstacijā (91 tūkst. eiro).

“Jaunās iespējas un pieejamie dati viennozīmīgi palīdzēs Valmieras pilsētas pašvaldībai ne tikai iegūt pilnvērtīgāku informāciju par pašreizējo situāciju pilsētā, bet arī nodrošinās efektīvāku pilsētas attīstības plānošanas procesu, ļaujot pieņemt datos balstītus un iedzīvotāju interesēm un vajadzībām atbilstošus lēmumus," jaunos datus par pilsētas apkaimēm komentē Gints Bērtiņš, Valmieras pilsētas pašvaldības Attīstības pārvaldes vadītājs.

Vislielākā pievienotā un saražotā produkcijas vērtība Valmierā bija apstrādes rūpniecībā (attiecīgi 34 % un 38 %), kas ir būtiski vairāk nekā vidēji valstī (18 % un 23 %) un vairāk nekā citās republikas pilsētās. Otrā lielākā pievienotā un saražotā vērtība bija vairumtirdzniecībā, mazumtirdzniecība, automobiļu un motociklu remontā (attiecīgi 20 % un 16 %).

Vietējās darbības veida vienībās4 radītā pievienotā vērtība uz vienu darbavietu Valmierā bija12 586 eiro, nedaudz mazāk nekā vidēji valstī (12 845 eiro), taču vairāk nekā pārējās republikas pilsētās, izņemot Rīgu un Ventspili. Saražotās produkcijas vērtība uz vienu darbavietu Valmierā bija 29 705 eiro – mazāk nekā Rīgā, Ventspilī, Liepājā, bet vairāk nekā pārējās republikas pilsētās.

Vietējās darbības veida vienībās radītā pievienotā vērtība Valmieras apkaimēs 2017. gadā,
eiro uz darbavietu

Tāpat kā valstī kopumā arī Valmierā visvairāk (16 %) no visām darbavietām bija vairumtirdzniecībā, mazumtirdzniecībā, automobiļu un motociklu remontā. Apstrādes rūpniecībā bija 15 % darbavietu (par 3 % vairāk nekā vidēji valstī), izglītībā – 10 % (tikpat, cik vidēji valstī)5.

Valmierā 2017. gadā dzīvoja 10 318 nodarbināti iedzīvotāji, kas strādāja 7 643 jeb 53 % no Valmierā esošajām darbavietām (kopā 14 377). 12,8 % no Valmierā dzīvojošo nodarbināto darbavietām atradās Rīgā, bet 5 % – Burtnieku un Kocēnu novadā. Visvairāk Valmieras darbavietās nodarbināto, kas dzīvoja ārpus pilsētas, arī bija no blakus esošajiem Burtnieku un Kocēnu novadiem – attiecīgi 9 % un 7 %.

Valmierā dzīvojošie nodarbinātie veidoja 72 % no pilsētas iedzīvotājiem vecumā 15–64 gadi, kas ir par 7 % vairāk nekā vidēji Latvijā.

Ekonomiskā aktivitāte Valmieras apkaimēs publicēta gan CSP datubāzē, gan Latvijas Atvērto datu portālā. Apkaimju robežas publicētas Latvijas Atvērto datu portālā.

1Produkcijas vērtība, no kuras atskaitīta ražošanā izlietoto preču un pakalpojumu vērtība. Pievienotā vērtība rāda produkta tirgus vērtības pieaugumu, kas ir radies saimnieciskās darbības rezultātā.

2Saražotās produkcijas vai sniegto pakalpojumu apjoms, ieskaitot krājumu izmaiņas un kapitalizēto produkciju (saviem spēkiem saražotos pamatlīdzekļus un nemateriālos ieguldījumus), atskaitot tālākai pārdošanai iegādātās preces un pakalpojumus.

3Eksperimentālās statistikas aprēķināšanā izmanto jaunus datu avotus un metodes, cenšoties paplašināt statistikas klāstu vai detalizācijas līmeni atbilstoši lietotāju vajadzībām. CSP publicē eksperimentālo statistiku, lai saņemtu lietotāju atsauksmes, izvērtētu datu analītisko potenciālu, atbilstību realitātei un lietotāju vajadzībām.

4Vietējā darbības veida vienība – konkrētā adresē realizēta ekonomiskā darbība. Ja vienā adresē bija divas vai vairākas atšķirīgas ekonomiskās darbības (piemēram, veikals un kafejnīca), tad katru no tām uzskatīja par vietējo darbības veida vienību.

5 NACE: Saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija Eiropas Kopienā, 2. redakcija

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI