“Latvija un Polija ir cieši reģionālie partneri un stratēģiskie partneri drošības jomā. Esam vienoti arī ar dziļām vēsturiskām saitēm. Ar pateicību atceramies Polijas un tās kareivju varonīgo atbalstu 1919.‑1920. gadā, iesaistoties Neatkarības karā. Šomēnes aprit arī simts gadu, kopš vēsturiski nozīmīgajām Varšavas kaujām. “Brīnums pie Vislas” novērsa boļševiku revolūcijas tālāku izplatīšanos uz rietumiem, ļaujot nostiprināt arī mūsu tikko izcīnīto neatkarību,” sacīja E. Rinkēvičs.
Tikšanās laikā ministri sarunā atzīmēja nepieciešamību pēc vienotas, ciešā sadarbībā un kopīgās vērtībās balstītas, solidāras Eiropas. Puses bija vienisprātis, ka transatlantiskā vienotība ir neaizstājama Eiropas un pasaules drošībai, tādēļ ir svarīgi turpināt uzturēt politisko dialogu un praktisko sadarbību ar ASV.
Ņemot vērā pieaugošo spriedzi starp Baltkrievijas sabiedrību un varasiestādēm, kas vērojama pēc 9. augusta Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, E. Rinkēvičs pauda pārliecību, ka vienīgi ievērojot demokrātiskās pamattiesības un brīvības, iespējama ES un Baltkrievijas attiecību pozitīva attīstība. “Baltkrievijas valdībai un tiesībsargājošajām iestādēm ir jārespektē Baltkrievijas iedzīvotāju pilsoniskās brīvības un tiesības brīvi paust savu politisko viedokli. Nav pieņemami, ka tika ierobežota neatkarīgo mediju un sakaru līdzekļu darbība, bloķējot piekļuvi internetam, kā arī tika traucēts žurnālistu darbs, kuri informēja Baltkrievijas sabiedrību un visu pasauli par vēlēšanu norises gaitu,” pauda E. Rinkēvičs. Ministrs arī vērsa uzmanību, ka ir jāizskata ES ietekmes sviras Baltkrievijas vēlēšanu pārkāpumu kontekstā, kas neizslēdz sankciju piemērošanu pret konkrētām Baltkrievijas amatpersonām.
