Būvniecības produkcijas apjomu šī gada 2. ceturksnī negatīvi ietekmēja gan COVID-19 pandēmija (pieprasījuma kritums), gan apjomīgu būvobjektu trūkums. COVID-19 kā būvdarbu apjoma samazinājuma iemeslu minēja 47 jeb 5,9 % apsekoto būvniecības uzņēmumu.
Nozīmīgākais būvniecības produkcijas kritums, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo ceturksni, bija inženierbūvniecībā, ko ietekmēja apjoma samazinājums ceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 15,6 % un hidrotehnisko objektu būvniecībā un citur neklasificētajā inženierbūvniecībā – par 46,6 %. Savukārt pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā produkcijas apjoms pieauga par 27 %.
Būvniecības apjoma kāpums bija tādās specializēto būvdarbu jomās kā elektroinstalācijas ierīkošanā, cauruļvadu uzstādīšanā un citās līdzīgās darbības – par 16,5 %, kā arī citos specializētos būvdarbos un ēku nojaukšanā un būvlaukuma sagatavošanā – attiecīgi par 27,7 % un 26,4 %.
2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 12,9 %, tai skaitā ēku būvniecībā – par 12,2 %, inženierbūvniecībā – par 10,3 % un specializētajos būvdarbos – par 13,8 %.
Būvniecības produkcijas apjoma indekss
(2015=100)
Būvniecības produkcijas apjoma pārmaiņas
(procentos, salīdzināmajās cenās)
|
2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar |
||
|
2020. gada 1. ceturksni (sezonāli koriģēts) |
2019. gada 2. ceturksni (kalendāri koriģēts) |
|
|
Visa būvniecība |
-12.9 |
-0.6 |
|
Ēku būvniecība |
-12.2 |
-5.0 |
|
Inženierbūvniecība |
-10.3 |
-7.7 |
|
Ceļu un dzelzceļu būvniecība (tai skaitā tilti) |
-12.1 |
-15.6 |
|
Pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecība |
-6.7 |
27.0 |
|
Pārējā inženierbūvniecība (hidrotehnisko objektu būvniecība un citur neklasificēta inženierbūvniecība) |
-43.1 |
-46.6 |
|
Specializētie būvdarbi |
-13.8 |
12.3 |
|
Ēku nojaukšana un būvlaukuma sagatavošana |
-16.2 |
26.4 |
|
Elektroinstalācijas ierīkošanas, cauruļvadu uzstādīšanas un citas līdzīgas darbības |
11.4 |
16.5 |
|
Būvdarbu pabeigšana (apmetēju darbi, grīdas un sienu apdare, krāsotāju un stiklinieku darbi u.c.) |
-26.8 |
-8.2 |
|
Citi specializētie būvdarbi |
-14.2 |
27.7 |
Izsniegtās būvatļaujas2
2020. gada 2. ceturksnī izsniegtas 698 būvatļaujas dzīvojamo ēku būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai par kopējo platību 194 tūkst. kvadrātmetru jeb par 297 būvatļaujām mazāk un par 28 tūkst. kvadrātmetru mazāku platību nekā 2019. gada 2. ceturksnī, tai skaitā jaunajai būvniecībai izsniegtas 503 būvatļaujas ar paredzamo platību 144 tūkst. kvadrātmetru (par 240 būvatļaujām un par 21 tūkst. kvadrātmetru mazāku paredzamo platību nekā gadu iepriekš). Viena dzīvokļa jaunu māju būvniecības uzsākšanai izsniegtas 402 būvatļaujas (paredzamā platība – 77 tūkst. kvadrātmetru).
Nedzīvojamo ēku būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai tika izsniegta 371 būvatļauja par kopējo platību 303 tūkst. kvadrātmetru (par 95 būvatļaujām un par 104 tūkst. kvadrātmetru mazāku paredzamo platību nekā 2019. gada 2. ceturksnī), tai skaitā jaunajai būvniecībai – 236 būvatļaujas par paredzamo platību 160 tūkst. kvadrātmetru. Rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai tika izsniegtas 55 būvatļaujas par kopējo platību 82 tūkst. kvadrātmetru, no tām 34 būvatļaujas – jaunbūvēm par kopējo platību 60 tūkst. kvadrātmetru.
Publicētie dati nākamajos ceturkšņos var tikt precizēti, ja tiks iegūta papildu vai precizēta informācija no uzņēmumiem un administratīvo datu avotiem.
Plašāka informācija par būvniecības produkcijas indeksiem un izdotajām būvatļaujām ēku būvniecībai pieejama CSP datu bāzē sadaļā „Būvniecība”.
Metodoloģiskie skaidrojumi
1 Uzņēmumu saviem spēkiem veiktie būvdarbi, ieskaitot ārpus Latvijas veiktos darbus.
2 Sākot ar 2014. gada 4. ceturksni būvniecības statistikā termins „izsniegtās būvatļaujas” raksturo izdarīto atzīmju būvatļaujā par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi.
