Šī gada pirmajā pusgadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 12,92 miljardus eiro – par 1,14 miljardiem eiro jeb 8,1 % mazāk nekā 2019. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 6,05 miljardus eiro (samazinājums par 230,4 milj. eiro jeb 3,7 %), bet importa – 6,87 miljardus eiro (samazinājums par 905,9 milj. eiro jeb 11,7 %).
Latvijas ārējā tirdzniecība
(miljonos eiro)
Dati par 2019. gada oktobri, novembri, decembri un 2020. gada martu precizēti.
Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2020. gada jūnijā salīdzinājumā ar 2019. gada jūniju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 3,5 % un importa par 9 % mazāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība palielinājās par 8,6 % un importa vērtība – par 11,2 %.
Svarīgākās izmaiņas eksportā 2020. gada jūnijā, salīdzinot ar 2019. gada jūniju:
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports lielāks par 26,8 milj. eiro jeb 16,3 %,
- ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports lielāks par 14,1 milj. eiro jeb 18,7 %,
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports mazāks par 14 milj. eiro jeb 21,1 %,
- augu valsts produktu eksports mazāks par 13,2 milj. eiro jeb 21,1 %,
- koka un tā izstrādājumu eksports mazāks par 13 milj. eiro jeb 7,3 %.
Svarīgākās izmaiņas importā 2020. gada jūnijā, salīdzinot ar 2019. gada jūniju:
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports lielāks par 27,1 milj. eiro jeb 11,2 %,
- tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu imports lielāks par 13,2 milj. eiro jeb 33,5 %,
- minerālproduktu imports mazāks par 68,1 milj. eiro jeb 45,5 %,
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports mazāks par 47,4 milj. eiro jeb 36,4 %,
- pārtikas rūpniecības ražojumu imports mazāks par 6,1 milj. eiro jeb 5,2 %.
2020. gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju mutes un deguna aizsardzības līdzekļu imports pieaudzis par 1,2 milj. eiro jeb 12,3 %. Tie galvenokārt tika importēti no Ķīnas (74,5 % jeb 8,1 milj. eiro vērtībā). Kopš Covid- 19 izraisītās epidemioloģiskās krīzes sākuma joprojām saglabājas augsts pieprasījums pēc šīm precēm. Salīdzinot ar 2019. gada jūniju, imports pieaudzis par 10,4 milj. eiro.
Jūnijā svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (17,9 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,9 %), Zviedrija un Vācija (6,6 %). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (17,4 % no importa kopapjoma), Polija (9,9 %), Vācija (9,5 %) un Igaunija (8,4 %). Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā jūnijā veidoja 8,6 %, bet importā – 6,5 %.
Svarīgākie partneri Latvijas eksportā un importā 2020. gada jūnijā
(procentos no kopapjoma)
2020. gada jūnijā Eiropas Savienības valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2019. gada jūniju kopējā eksporta vērtībā palielinājās par 0,2 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā samazinājās par 1,2 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā palika nemainīgs (12,7 % no kopējās eksporta vērtības), bet importā samazinājās par 1,6 procentpunktiem.
Latvijas ārējā tirdzniecība sadalījumā pa valstu grupām 2020. gada jūnijā
(faktiskajās cenās)
|
|
Eksports |
Imports |
||||
|
milj. eiro |
% no kopapjoma |
pārmaiņas % pret 2019. g. jūniju |
milj. eiro |
% no kopapjoma |
pārmaiņas % pret 2019. g. jūniju |
|
|
Pavisam |
978,6 |
100 |
-1,4 |
1 158,7 |
100 |
-5,2 |
|
Eiropas Savienības valstis* |
661,9 |
67,6 |
-1,0 |
884,7 |
76,3 |
-6,5 |
|
eirozonas valstis |
495,6 |
50,6 |
-1,7 |
649,1 |
56,0 |
-11,0 |
|
NVS valstis |
124,7 |
12,7 |
-0,9 |
115,3 |
10,0 |
-18,3 |
|
pārējās valstis |
192,0 |
19,7 |
-3,0 |
158,7 |
13,7 |
18,4 |
*Apvienotā Karaliste nav iekļauta Eiropas Savienības sastāvā.
2020. gada jūnijā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 121 partnervalsti, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 42 valstīm.
Farmācijas produktu eksporta kāpumu 2020. gada jūnijā salīdzinājumā ar 2019. gada jūniju visvairāk ietekmēja medikamentu eksporta pieaugums par 3,6 milj. eiro jeb 10,9 %. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksports samazinājās, sarūkot elektroenerģijas eksportam par 6,3 milj. eiro jeb 38,3 %.
Svarīgākās preces Latvijas eksportā 2020. gada jūnijā
(faktiskajās cenās)
|
Tūkst. eiro |
% no kopapjoma |
Pārmaiņas % pret |
|||
|
2019. g. jūniju |
2020. g. maiju |
iepriekšējo 12 mēnešu vidējo |
|||
|
Pavisam |
978 614 |
100 |
-1,4 |
8,0 |
-7,9 |
|
164 578 |
16,8 |
-7,4 |
-6,4 |
-6,6 |
|
|
129 598 |
13,2 |
30,0 |
9,1 |
9,3 |
|
|
61 975 |
6,3 |
-4,7 |
11,2 |
-5,0 |
|
|
46 143 |
4,7 |
-23,9 |
42,8 |
-9,7 |
|
|
45 232 |
4,6 |
30,5 |
49,3 |
17,3 |
|
|
38 022 |
3,9 |
-25,4 |
10,7 |
-11,1 |
|
|
35 741 |
3,7 |
-17,4 |
27,1 |
-32,5 |
|
|
35 133 |
3,6 |
-1,3 |
-1,7 |
-5,9 |
|
|
mēbeles, citi interjera priekšmeti; saliekamās būvkonstrukcijas |
31 262 |
3,2 |
7,3 |
6,9 |
-6,8 |
|
28 687 |
2,9 |
4,3 |
20,0 |
-10,7 |
|
Elektroierīču un elektroiekārtu importa kāpumu 2020. gada jūnijā salīdzinājumā ar 2019. gada jūniju ietekmēja mobilo telefonu importa pieaugums par 10,2 milj. eiro jeb 35,8 %. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa samazinājumu visvairāk ietekmēja dabasgāzes gāzveida stāvoklī importa kritums par 24,1 milj. eiro jeb 67,7 %.
Svarīgākās preces Latvijas importā 2020. gada jūnijā
(faktiskajās cenās)
|
Tūkst. eiro |
% no kopapjoma |
Pārmaiņas % pret |
|||
|
2019. g. jūniju |
2020. g. maiju |
iepriekšējo 12 mēnešu vidējo |
|||
|
Pavisam |
1 158 715 |
100 |
-5,2 |
13,0 |
-7,7 |
|
153 025 |
13,2 |
27,3 |
18,5 |
7,5 |
|
|
115 438 |
10,0 |
-4,8 |
6,6 |
-6,2 |
|
|
80 117 |
6,9 |
-34,3 |
25,0 |
-17,4 |
|
|
77 039 |
6,6 |
-47,0 |
-1,5 |
-25,0 |
|
|
53 953 |
4,7 |
-0,8 |
4,0 |
2,4 |
|
|
47 904 |
4,1 |
5,3 |
10,2 |
6,5 |
|
|
47 894 |
4,1 |
-1,9 |
0,4 |
-9,5 |
|
|
42 942 |
3,7 |
-23,0 |
33,6 |
-8,7 |
|
|
37 811 |
3,3 |
18,1 |
0,02 |
-10,8 |
|
|
28 349 |
2,4 |
-19,1 |
7,3 |
-11,8 |
|
Plašāka informācija par Latvijas ārējo tirdzniecību mēnešu un ceturkšņu griezumā sadalījumā pa valstu grupām un preču nodaļām pieejama Centrālās statistikas pārvaldes datubāzē sadaļā “Ārējā tirdzniecība
