Tirgus uzraudzības laikā iestāde konstatēja, ka Rīgas domes bija iznomājusi savu krematoriju SIA “Rīgas kremācijas centrs - krematorija” ar noteiktumiem, kas neveicina brīvu konkurenci nozarē. Respektīvi uzņēmumam, kurš vēlējās sniegt kremācijas pakalpojumus, bija nepieciešama licence, ko izsniedz pašvaldība. Savukārt licences saņemšanai bija nepieciešams apliecinājums, ka uzņēmumam nomā ir Rīgas krematorija. Šāds dokuments, kas apliecina komersanta tiesības izmantot nekustamo īpašumu (ēku) kremācijas veikšanai, bija augstāk minētajam uzņēmumam, tādējādi faktiski izslēdzot jebkādu konkurenci nozarē.
Pēc Konkurences padomes celtajiem iebildumiem Rīgas dome rīkoja publisku izsoli par Rīgas krematorijas nomas līguma noslēgšanu, taču arī izsoles nolikums nepamatoti ierobežoja citu iespējamo konkurentu dalību konkursā, jo pieprasīja, lai uzņēmumam ir iepriekšēja pieredze darbam Rīgas krematorijā. Tirgus dalībnieki, kuriem tika liegts piedalīties izsolē, ar pieteikumu par izsoles iznākumu vērsās tiesā. Tagad Rīgas domei pēc Augstākās tiesas sprieduma, kurā ir atzīsts, ka konkurence izsolē tika ierobežota nepamatoti, beidzot ir jāsakārto kremācijas pakalpojuma nodrošināšana Rīgā.
Konkurences padomes priekšsēdētāja p.i. Jānis Račko: “Rīgas domes rīcība, nodrošinot vienam uzņēmumam priekšrocības sniegt kremācijas pakalpojumu gandrīz 25 gadu garumā, ir nepieļaujama, jo mākslīgs monopolstāvoklis nozarē, kur pakalpojumu varētu nodrošināt arī citi komersanti, tirgum un patērētajiem ieguvumus nerada. Tiesas spriedums ir vēl viens spilgts apliecinājums publiskas personas bezatbildīgai rīcībai, ignorējot Konkurences padomes iebildumus par konkurences ierobežojošiem nosacījumiem izsolē. Nenodrošinot brīvu un godīgu konkurenci izsolēs vai iepirkumos, pasūtītājs nesaņems kvalitatīvāko pakalpojumu par labāko cenu, no kā iegūst ikviens patērētājs. Tas, visticamāk, var novest pie nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanas.”
KP atgādina, ka publiskai personai ir īpaša atbildība neierobežot brīvu un godīgu konkurenci. No šī gada 1. janvāra stājās spēkā grozījumi Konkurences likumā, kas ar 14.1 un 14.2 pantu nosaka, ka publiskām personām ir pienākums nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci, kā arī paredz atbildību par šo noteikumu pārkāpumu. Ja KP saskatīs iespējamu likuma normas pārkāpumu, tā vispirms uzsāks pārrunas ar konkrēto valsts iestādi, pašvaldību vai tās kapitālsabiedrību. Nesekmīgu pārrunu gadījumā iestāde kapitālsabiedrībām var piemērot disciplinējošas sankcijas – naudas sodu līdz 3% no iepriekšējā gada apgrozījuma, bet ne mazāku par 250 eiro.
