“Pateicoties mērķtiecīgai cirsmu plānošanai, izvēlētajam lielumam un novietojumam, ir iespējams atsegt un izcelt raksturīgākos un nozīmīgākos ainavas elementus, jo īpaši paugurainos apvidos. Ainava ir dabas un cilvēka kopīgs veidojums, abu šo spēku ilgstošas mijiedarbības rezultāts,” skaidro LVM Vidusdaugavas reģiona plānošanas vadītājs Gatis Ansons.
Situācijās, kad, plānojot cirsmu, ir jāpiesedz plašā ainava, būtiski ir pareizi izvēlēties un ieplānot cirsmā saglabājamo ekoloģisko koku grupas. Izcirtumā neskarti tiek atstāti ekoloģiskie koki (dzīvi koki, vecākie, lielākie) ar mērķi nodrošināt bioloģiski vecu koku klātbūtni mežā, tādējādi veidojot dzīvesvietu tiem meža iemītniekiem, kas piemērojušies dzīvei vecos kokos. Ekoloģiskie koki izcirtumos tiek atstāti gan pa vienam, gan tiek veidotas ekoloģisko koku grupas, kas kļūst par neatņemamu ainavas sastāvdaļu.
Saglabājot ekoloģiskos kokus grupās ir vairāki ieguvumi:
- Koku grupas labāk iekļaujas ainavā nekā atsevišķi saglabātie ekoloģiskie koki
- Koki grupās ir noturīgāki pret vējgāzēm
- Saglabājot ekoloģiskos kokus kompaktās grupās, tie aizņem mazāku platību un paliek vairāk vietas nākotnes meža audzēšanai
- Ekoloģisko koku grupa nodrošina lielāku dabas daudzveidību nekā atsevišķi saglabātie koki.
Normatīvie akti nosaka, ka mežā jāsaglabā vismaz piecus ekoloģiskos kokus uz cirsmas hektāru. LVM apsaimniekotajos mežos tiek saglabāti vismaz desmit ekoloģiskie koki uz cirsmas hektāru. Ne saglabātie ekoloģiskie koki, ne to grupas Latvijā netiek ieskaitītas nekāda veida aizsargājamo teritoriju platībās.
