DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
23. jūlijā, 2020
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Izglītība

Ilga Šuplinska: Vācijas prezidentūrā – dinamiska un uz rezultātu vērsta diskusijas kultūra

2020. gada 21. jūlijā notika pirmā Neformālā pētniecības ministru videokonference Vācijas prezidentūrā ES padomē. Vācijas prezidentūras moto ir “Kopā ar Eiropas atveseļošanu!” Pētniecības videokonferencē ministri diskutēja par trim iniciatīvām, kas aktuālas Eiropas pētniecībai un sabiedrības izglītošanai: 1) kā veidot zināšanu sabiedrību, iesaistot pētniecībā arvien lielāku sabiedrības daļu, rādot, cik svarīga ir pētniecība cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanai, 2) kā stiprināt Eiropas gatavību un noturību pret krīzēm, mērķtiecīgi izmantojot pētniecības un inovāciju atklājumus, 3) kā modernizēt un celt ES konkurētspēju pārejā uz postfosiliju laikmetu ar ilgtspējīgu rūpniecības nozari.

Latvijai katrā no izvirzītajām iniciatīvām ir sava pieredze un stratēģisks redzējums ilgtspējai. Latvijas plašākai sabiedrībai īpaši saistošs ir pirmais diskusijas jautājums, kas raksturoja „neakadēmisko” zinātni (“citizen science”). Tā jāsaprot šī jēdziena visplašākajā nozīmē, aptverot dažādus līdzdalības līmeņus, no datu vākšanas līdz kopīgai projektēšanai. Šī padziļinātā iesaiste zinātnē var arī dot iespēju sabiedrībai piedalīties darba kārtības noteikšanā, kā arī ar zinātni saistītas politikas izstrādē un īstenošanā. Latvijā darbojas veiksmīgas iniciatīvas dažādās zinātņu nozarēs, piemēram “Dabas dati”, “Iesaisties.lv”, Sabiedriskais monitorings (DAP), Bērnu vides skola (GLOBE programma), Mana jūra (FEE Latvija) u.c. Vācija piedāvā ik pa diviem gadiem veidot Eiropas mēroga akcijas, kas ļauj fokusēt uzmanību uz kādu aktuālu problēmu sabiedrībā, to risinot kopā ar dažādu zinātņu nozaru pārstāvjiem, pilotprojektam piedāvājot plastmasas atkritumu problēmu Eiropā un pasaulē. Akcijas nosaukums „Plastmasas pirāti – uz priekšu Eiropa!” ir vērsts uz pusaudžu un jauniešu auditoriju, rosinot sabiedrībai kopumā mainīt savus ieradumus, būt zaļiem un zinātkāriem pasaules izzināšanā jebkurā vecumā.

„Vācijas organizētajā videokonferencē varēja pārliecināties, ka aktuālo jautājumu risinājumam ir izvēlēta arī moderna, uz rezultātu vērsta diskusiju platforma. Proti, konferences norise bija dinamiska, katra jautājuma ievadā bija piecu minūšu stratēģisks redzējums par iniciatīvas attīstību, tad dalībvalstu ministru viedokļi ar skaidru pozīciju jautājumā un laika ierobežojumu vienā minūtē. Pēc katra jautājuma vairāki elektroniskie balsojumi par pozīciju.

Jāatzīst, ka samērā lielā vienprātībā dalībvalstis pieņēma „neakadēmiskās” zinātnes akciju nepieciešamību, tai pašā laikā par prioritātēm rīcībai krīzes situācijās viedokļu atšķirība bija krietni izteiktāka. Taču lielākais vairākums diezgan vienprātīgi atzina, ka inovāciju un pētniecības attīstībai jāiet kopsolī ar iniciatīvām augstākajā izglītībā, ” pēc videokonferences atzina izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska.

Jautājumi datos balstītas rīcībpolitikas veidošanā krīzes apstākļos jau tiek risināti Latvijas zinātnē. Tie ir līdzīgi visā Eiropā un pasaulē: digitālā izglītība un izglītotība; labāka tehnoloģiskā suverenitāte un noturīgas vērtību ķēdes; modeļi sabiedrības uzvedībai krīzes apstākļos u.c.

Der atgādināt, ka Latvija 2019. gadā parakstīja deklarāciju par “Ilgtspējīgas un viedas gāzes infrastruktūras attīstību Eiropā”. 2019. gadā ir uzsākta nacionāla mēroga analīze ūdeņraža un biogāzes ieguves iespējām no atjaunojamiem avotiem (saules, vēja), transportēšanas un uzglabāšanas tehnoloģiju piemērotībai Latvijas resursiem un apstākļiem un esošās gāzes infrastruktūras pielāgošanas iespējas ūdeņraža un biogāzes pārvadei, kā arī tiek identificētas nepieciešamās izmaiņas atbilstošam normatīvajam regulējumam.

Vācijas prezidentūras laikā ir iezīmēti konkrēti uzdevumi enerģijas izpētē un izmantošanā tautsaimniecībā: 1) “zaļā” ūdeņraža ražošanas potenciāls, 2) pieejamā infrastruktūra, ko var izmantot zaļā ūdeņraža transportēšanai un importam; 3) galvenās īstenošanas tehnoloģijas, kā arī lietojumi un to brieduma pakāpe (tehnoloģiju skrīnings), 4) pašreizējo shēmu, iniciatīvu un pasākumu apkopošana, analizējot “zaļā” ūdeņraža izpēti un izmantošanu dalībvalstīs un ES līmenī.

Ir svarīgi, ka šobrīd šo un citu pētniecības iniciatīvu attīstību var ietekmēt un plānot ikviens Latvijas iedzīvotājs, taču īpaši aicinām zinātniekus iesaistīties dokumenta „Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovāciju pamatnostādnes 2021.–2027. gadam” izstrādē līdz 2020. gada 13.augustam.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU