DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
21. jūlijā, 2020
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Pašvaldības

Invazīvo sugu izskaušanā svarīga rīcība

Cēsu novada Vaives pagastā pagājušajā nedēļā norisinājās Interreg Europe programmas projekta “Eiropas bioloģiskās daudzveidības aizsardzība no invazīvām svešzemju sugām (INVALIS)” ietvaros rīkots seminārs “Invazīvo svešzemju sugu pārvaldība Latvijā”.

Klimata pārmaiņu un citu ietekmējošo faktoru rezultātā Eiropā, tostarp Latvijā ieviesušās dažādas svešzemju sugas, turklāt daļai no tām ir invazīvs un agresīvs raksturs. Tās kaitīgi ietekmē ne tikai vietējo bioloģisko daudzveidību, bet rada arī citus negatīvus apstākļus - apdraudējumu cilvēka veselībai, pārtikai un ekonomikai. Semināra laikā tika aplūkotas vairākas Latvijā sastopamās invazīvās svešzemju sugas (ISS), to iezīmes un apkarošanas vai ierobežošanas metodes.

Novēršana ir vislētākā un visefektīvākā metode cīņā ar ISS, tā nozīmē stingrāku robežu kontroli un informācijas apmaiņu reģionālā, valstu un starptautiskā līmenī. Kā nākamā metode ir apkarošana - ja ISS jau ir pielāgojušās vietējiem apstākļiem, tad tās ir jāiznīcina, jāpļauj vai jāmiglo. Tomēr, ja apkarošana vairs nav iespējama, tad jāveic ierobežošana un ilgstoša kontrole.

Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vecākā eksperte Santa Rutkovska informēja par vairāku sugu ietekmi un ierobežošanas metodēm. Viņa dalījās ar Kanādas zeltgalvītes izskaušanas piemēru no dabas parka “Piejūra” Daugavgrīvā, kur visu šī auga saknes izraktas un pēc tam aizvestas no teritorijas. Darbu veikšanas laikā notikusi neplānota un nekontrolēta dedzināšana, kas pierādījusi, ka uguns nav piemērota metode, lai cīnītos ar invazīvām sugām. Zeltgalvītei ir spēcīga sakņu sistēma, pelni tai devuši papildu mēslojumu, un līdz ar to papildu sparu augšanai. Blakus teritorijas, kur zeltgalvīte bijusi salīdzinoši mazāk, nopļautas, bet jārēķinās, ka pļaušana jāatkārto - pirmajos gados tas jāatkārto vismaz divas reizes gadā.

Puķu spriganei vēlākais ierobežošanas brīdis ir tās ziedēšanas laikā - to iespējams pļaut, izraut, izkaplēt. Visas novāktās auga daļas jāaizved prom no apsaimniekotās teritorijas, darbi jāatkārto katru gadu, līdz augs pilnībā ierobežots vai apkarots.

Šogad Latvijā īpaši aktualizējusies ēdelīgā Spānijas kailgliemeža izplatības problemātika. Tas nodara kaitējumu kā mazdārziņu, tā lielāku saimniecību īpašnieku stādījumiem. Suga ir sastopama gandrīz visā Eiropā un ir ierindota Eiropas simts visinvazīvāko dzīvnieku sarakstā. Tieši tāpēc cīņa ar šo sugu ir sarežģīta un tajā jāiesaistās visiem mazdārziņu īpašniekiem un kaimiņiem. Kā profilaktiskie un mehāniskie pasākumi tiek minēti - augsnes irdināšana, nosusināšana, aizsargjoslu veidošana, speciālu sētiņu un slazdu izvietošana, nezāļu likvidēšana, ūdenstrauku un citu ēsmu izvietošana dārzos. Spānijas kailgliemezis ir alus cienītājs, tāpēc tā pievilināšanai var izmantot slazdus ar “miestiņu”, kam pievienots sāls, lai pēc mielošanās gliemezis nespētu aizbēgt. Tā kā Spānijas kailgliemezis ir nakts dzīvnieks, tad agri no rīta, pievakarē vai pēc lietus tos var salasīt un pēcāk iznīcināt.

Savukārt Līga Grišāne, Valsts augu aizsardzības dienesta vecākā eksperte, semināra apmeklētājus informēja par Sosnovska latvāņa ierobežošanas metodēm, kas īpaši aktuālas Vidzemes iedzīvotājiem. Šobrīd tiek ieteiktas četras rīcības: mehāniskā - nogriezt ziedu čemurus, izdurt centrālās rozetes, noklāt ar melnu plēvi vai mulču, nopļaut un apstrādāt augsni; ķīmiskā - izmantot LR augu aizsardzības līdzekļu reģistrā iekļautos līdzekļus, kuru sastāvā ir glifosāts; bioloģiskā - noganīšana vai ierobežošana ar kultūraugiem; kombinētā - iepriekšminēto metožu apvienojums. Tomēr, kā akcentē eksperte, darbā ar Sosnovska latvāni jāizmanto individuālie darba aizsardzības līdzekļi - aizsargtērps, sejas aizsargmaska vai aizsargbrilles, aizsargcimdi un zābaki.

Pēc semināra teorētiskās daļas tā apmeklētāji devās uz z/s “Kundziņi”, z/s “Silavas” un SIA “Kalna Paltes”, lai uzzinātu saimnieku pieredzes stāstus par cīņu ar invazīvajām svešzemju sugām.

Projektu “INVALIS” līdzfinansē Interreg Europe programma 2014.-2020. gadam, un tā kopējais budžets ir 1 384 618 EUR (ERAF finansējums – 1 160 791,70 EUR), savukārt ZPR budžets paredzēts 173 507 EUR, no kuriem programma finansē 147 480,95 EUR. Projektu “INVALIS” īstenos no 2018. gada jūnija līdz 2023. gada maijam.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU