E.Rinkēvičs izteica atbalstu Vācijas prezidentūras izvirzītajām prioritātēm ES Padomē, atzinīgi novērtējot Eiropas Zaļā kursa, digitalizācijas un tiesiskuma izcelšanu, kā arī ieceri stiprināt Vienoto tirgu.
Latvijas ārlietu ministrs sarunā uzsvēra, ka Vācija ir nozīmīgs stratēģiskais partneris Latvijai un Baltijas reģionam, kā arī pateicās par Vācijas ievērojamo ieguldījumu NATO kolektīvajā aizsardzībā un Baltijas reģiona drošības stiprināšanā. “Lai arī COVID-19 krīzes pārvarēšana ir prioritāte un galvenais uzdevums, mums ir jāatgriežas pie regulārās Eiropas Savienības darba kārtības. Latvija atbalsta Vācijas izvirzītās prioritātes kiberdrošības jomā. Eiropas Savienības rīcībā ir virkne kiberdiplomātijas instrumentu un ir jāstiprina to izmantošana,” sacīja E.Rinkēvičs.
Baltijas valstu un Vācijas ārlietu ministru tikšanās laikā tika pārrunāta arī Austrumu partnerības (AP) politika, aktualitātes attiecībās ar Krieviju un Ķīnu, kā arī dialogs ar Turciju. Ministrs aicināja savlaicīgi uzsākt gatavošanos Austrumu partnerības samitam, kā arī noteikt partnervalstu noturības stiprināšanu pret iekšējiem un ārējiem izaicinājumiem par vienu no centrālajiem AP nākamā perioda sadarbības uzdevumiem. Runājot par situāciju Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā, ministrs pauda bažas par aizvien pieaugošo mijiedarbību starp konfliktu Sīrijā un Lībijā.
“Tuvākajā nākotnē pozitīvas attīstības tendences nav gaidāmas ne Krievijas ārpolitikā, ne iekšpolitikā, jo ārpolitikā Krievija uzskata Rietumus par savu pretinieku, un cenšas no jauna apliecināt savu ietekmi uz globālās skatuves, mēģinot sašķelt Rietumus. Tāpēc ir svarīgi saglabāt Eiropas vienotību un mēs atbalstām Vācijas centienus Minskas vienošanos kontekstā. Tāpat mums nav pieņemama Krievijas revizionistiskā pieeja vēstures jautājumiem, īpaši Otrā pasaules kara notikumiem un Baltijas valstu okupācijas fakta noliegšana. Krievijas centieni izkropļot vēsturiskos faktus un mazināt padomju totalitārā režīma noziegumu smagumu ir bīstami elementi informācijas karā, kura mērķis ir sašķelt Eiropu,” akcentēja E.Rinkēvičs.
20. jūlijā tiešsaistē notika arī Baltijas valstu ārlietu ministru saruna ar Albānijas ārlietu ministra pienākumu izpildītāju Gentu Cakaju (Gent Cakaj). Sarunā E. Rinkēvičs pauda gandarījumu par ES lēmumu sākt pievienošanās sarunas ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju, uzsverot, ka šis lēmums ir svarīgs visam Rietumbalkānu reģionam.
