DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
20. jūlijā, 2020
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Tiesu sistēma
3
4
3
4

Aicina ievērot vienotu tiesu praksi noilguma piemērošanas jautājumos

Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Augstākās tiesas priekšsēdētājs nosūtījis vēstuli tiesu priekšsēdētājiem ar aicinājumu nodrošināt tiesās judikatūras ievērošanu jautājumā par noilguma nepiemērošanu civillietās ex officio, vienlaikus norādot, ka atkāpšanās no judikatūras ir iespējama, to īpaši pamatojot spriedumā.

Žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” jūlija numurā rakstā „Noilguma iestāšanās pārbaude pēc tiesas iniciatīvas” norādīts, ka nav vienotas tiesu prakses jautājumā par noilguma piemērošanas pamatu, proti, vai tas piemērojams tikai pēc puses iebilduma, vai arī tiesai tas jādara ex officio. Rakstā norādīto spriedumu analīze apliecina, ka šāda problēma patiešām pastāv.

Vairākos rajona un pilsētu tiesu spriedumos ir piemērots noilgums, lai gan minētajos spriedumos neparādās ziņas par to, ka atbildētājs būtu atsaucies uz noilgumu. Atsevišķos spriedumos pat norādīts, ka atbildētājs paskaidrojumus nav sniedzis, kas nozīmē noilguma ierunas neesamību, taču tiesa ex officio piemērojusi noilgumu.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs vērš tiesu priekšsēdētāju uzmanību uz to, ka šajā jautājumā pastāv Senāta prakse, atbilstoši kurai atsaukšanās uz noilgumu civilprocesā ir atbildētāja prerogatīva dispozitivitātes un sacīkstes principu ietvarā. Tas nozīmē, ka tiesa nevar pildīt vienas puses pārstāvja lomu un piemērot noilgumu ex officio, neatspoguļojot spriedumā noilguma ierunu. Tas izriet no Senāta sprieduma lietā Nr.SKC-2482/2015, Nr.SKC-327/2017 un Nr.SKC-292/2018.

Nav šaubu, ka judikatūra Civilprocesa likuma 5.panta sestās daļas izpratnē nav saistoša tādā nozīmē, ka no tās nav pieļaujamas atkāpes. Tomēr, kā norāda Augstākās tiesas priekšsēdētājs, saskaņā ar minēto normu jebkura atkāpšanās no judikatūras ir īpaši jāpamato (sk. arī Senāta spriedumus lietās Nr.SKC-70/2019, Nr.SPC-13/2019 un Nr.SKC-2778/2015).

Augstākās tiesas priekšsēdētājs aicina zemāku instanču tiesu priekšsēdētājus viņu kompetences ietvaros risināt minētās problēmas.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI