DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
16. jūlijā, 2020
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Tiesu sistēma

Neatzīst „Jaunā Saskaņa” tiesības pārsūdzēt rīkojumu, ar kuru valstī izsludināta ārkārtējā situācija

Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 6.jūlijā atstāja negrozītu Administratīvās rajona tiesas lēmumu atteikties pieņemt politisko partiju apvienības „Jaunā Saskaņa” pieteikumu par Ministru kabineta rīkojuma par ārkārtējās situācijas valstī atcelšanu. Senāts atzina par pamatotu pirmās instances tiesneša lēmumā norādīto, ka pieteicējai nav subjektīvās tiesības pārsūdzēt minēto rīkojumu. Senāta lēmums nav pārsūdzams.

Pieteicēja politisko partiju apvienība „Jaunā Saskaņa” vērsās tiesā ar pieteikumu par Ministru kabineta 2020.gada 12.marta rīkojuma Nr. 103 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” atcelšanu. Pieteicējas ieskatā nesamērīgi ir atsevišķi rīkojuma apakšpunkti, kas noteica dažādus aizliegumus. Tostarp pieteicējas ieskatā minētie aizliegumi var ietekmēt partiju apvienības Centrālajā vēlēšanu komisijā reģistrēto parakstu vākšanu par ierosinājumu rīkot tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu un divas likumprojektu iniciatīvas.

Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmumu pieteikumu atteikts pieņemt.

Senāts secināja, ka pieteicēja vispārīgi iebilst pret Ministru kabineta rīkojumā atsevišķos punktos noteiktajiem ierobežojumiem. Tomēr šie argumenti nenorāda uz konkrētiem pieteicējai uzliktiem pienākumiem vai tiesību ierobežojumiem, kas varētu būt pamats, lai atzītu pieteicējas subjektīvās tiesības iebilst pret minētajiem ierobežojumiem.

Lai gan personai ir tiesības iebilst pret rīkojumā ietverto vispārīgo administratīvo aktu tad, ja tā uzskata, ka uzliktais pienākums ir bijis pārmērīgs vai neatbilstošs, Senāts atzina, ka šādam prasījumam ir jābūt pietiekami konkrētam. Personai ir jānorāda gan konkrēts ar rīkojumu uzlikts pienākums, gan tas, kā izpaudās šā pienākuma nesamērīgums, kā tas nesamērīgi ierobežoja konkrētās personas (pieteicēja) tiesības. Minētā prasījuma izvirzīšanai nepietiek ar nekonkrētu un vispārīgu argumentu norādīšanu. Senāts atzina, ka pieteicēja nav norādījusi nevienu rīkojuma punktu, no kura izrietētu tieši pieteicējai uzlikts pienākums vai ierobežojums.

Attiecībā uz pieteicējas prasījumu uzdot Ministru kabinetam un Centrālajai vēlēšanu komisijai pārcelt par trīs mēnešiem visu reģistrēto iniciatīvu termiņus, Senāts atzina par pareizu pirmās instances tiesas tiesneša lēmumā norādīto, ka 12 mēnešu termiņš, kurā vēlētāju parakstīts likumprojekts iesniedzams Centrālajā vēlēšanu komisijā, ir noteikts likumā „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”, un šajā likumā nav paredzētas Ministru kabineta vai Centrālās vēlēšanu komisijas tiesības pagarināt noteikto termiņu. Termiņu grozīt var likumdevējs. Turklāt parakstu vākšanas termiņa pagarinājums nav saistīts ar administratīvā procesa kārtībā pārbaudāmu administratīvo aktu vai faktisko rīcību. Ne pati parakstu vākšana un likumprojekta iesniegšana, ne Centrālās vēlēšanu komisijas rīcība pēc minētā 12 mēnešu termiņa nav ne administratīvais akts, ne faktiskā rīcība. Līdz ar to šāds prasījums nav izskatāms administratīvā procesa kārtībā.

Lieta SKA-1215/2020

 

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI