VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norāda, ka dienesta īstenotie atbalsta pasākumi Covid-19 krīzes pārvarēšanai ir bijis ieguvums gan uzņēmumiem un tajos strādājošajiem, gan arī tautsaimniecībai kopumā. “Pirmkārt, šie pabalsti daudzos gadījumos ļāva iedzīvotājiem saglabāt savus ikgadējos atvaļinājumus, tie ļāva “nenoēst” sociālo budžetu, kā arī tie ļāva uzņēmējiem saglabāt savus darbiniekus un paša uzņēmuma darbību. Otrkārt, dīkstāves pabalsti skaidri iezīmēja ainu saistībā ar aplokšņu algu problemātiku valstī, parādot iedzīvotājiem, ar kādām sekām jārēķinās, saņemot bezdarbnieka vai darba nespējas pabalstu, kā arī vecuma pensiju, situācijā, ja nav veiktas sociālās iemaksas,” tā I. Jaunzeme.
Dīkstāves pabalstu periodā 20 % darba devēju, kuru darbinieki ir saņēmuši dīkstāves pabalstus, ir no vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta nozares. 13,9 % –izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji. 9,5 % no darba devējiem, kas pārstāvējuši apstrādes rūpniecību un tikpat no darba devējiem, kas snieguši profesionālos, zinātniskos un tehniskos pakalpojumus.
Savukārt no pašnodarbinātajām personām visvairāk dīkstāves pabalstu ir piešķirts šādu nozaru pārstāvjiem: 16 % mākslas, izklaides un atpūtas nozare, 9,8 % – profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi un 9 % – izglītības nozare. 11,9 % pabalstu saņēmušajiem pamatdarbības veids nav norādīts, bet vēl 21,2 % pamatdarbības veids ir “Citi pakalpojumi”.
Izplatītākās pabalstus saņēmušo darbinieku profesijas bijušas attiecīgi – mazumtirdzniecības veikala pārdevējs (2 828 nodarbinātie, kuru vidējais pabalsta apmērs – 341 eiro), pavārs (2 802 nodarbinātie, kuru vidējais pabalsta apmērs – 443 eiro), viesmīlis (1 929 nodarbinātie, kuru vidējais pabalsta lielums – 330 eiro), pārdevējs-konsultants (1 219 nodarbinātie, kuru vidējais pabalsta apmērs – 385 eiro) un virtuves darbinieks (1 014 nodarbinātie, kuru vidējais pabalsta apmērs – 321 eiro).
Vairums jeb 85,5 % no pabalstu saņēmējiem darba ņēmējiem 2020. gada pirmajos divos mēnešos strādāja pie viena darba devēja, 11,9 % – pie diviem, bet 2,6 % – pie trīs vai vairāk darba devējiem.
Kopumā vidējais izmaksātā pabalsta apmērs par martu (nepilns mēnesis) darbiniekiem bija 245 eiro, bet pašnodarbinātajiem 233 eiro, par aprīli attiecīgi 439 un 387 eiro, par maiju – 446 un 386 eiro, bet par jūniju 420 un 390 eiro.
Aptuveni ceturtdaļa jeb 25,7 % darba ņēmēju dīkstāves pabalstu saņēmuši vienu reizi, 27,9 % – divas reizes, 27,1 % – trīs reizes, bet 19,3 % – četras vai vairāk reižu (ja kādā mēnesī bijis dīkstāves pārtraukums, piemēram, slimības dēļ).
Kopumā, lūkojoties nozaru griezumā, visvairāk VID administrētie budžeta ieņēmumi 2020. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, samazinājušies no tiem dīkstāves pabalstus saņēmušajiem nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids saistīts ar vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību; automobiļu un motociklu remontu – par 51,06 miljoniem eiro jeb 20,1 % vai izmitināšanu un ēdināšanas pakalpojumiem – par 26,15 miljoniem eiro jeb 43 %.
No darba devējiem, kuru darbinieki ir saņēmuši dīkstāves pabalstus, 0,9 % ir VID Padziļinātās sadarbības programmas Zelta un Sudraba līmeņa dalībnieki, bet 7,7 % ir programmas Bronzas līmenī. Attiecīgi 91,4 % darba devēju, kas saņēmuši dīkstāves pabalstus saviem darbiniekiem, nav VID Padziļinātās sadarbības programmas biedri.
