DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
13. jūlijā, 2020
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Eiropas Savienība

Pūce: investīcijas klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai sekmēs ekonomisko izaugsmi arī pēc Covid-19 krīzes

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) šī gada 13.-14. jūlijā piedalīsies Eiropas Savienības (ES) valstu vides ministru neformālajā videokonferencē par zaļo atjaunošanos pēc COVID – 19 krīzes, īpašu uzmanību pievēršot digitalizācijas jautājumiem un ilgtspējīgai attīstībai ES.

Ministrs Juris Pūce uzsver, ka efektīvai rīcībai ekonomikas atveseļošanās pasākumiem pēc COVID – 19 krīzes jāiet kopsolī ar ES un Latvijas virzību uz klimatneitralitāti, kā arī bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu saglabāšanu: “Ambicioza ES klimata politika un aprites ekonomikas īstenošana stiprinās Latvijas konkurētspēju ilgtermiņā, un tai būs būtiska nozīme, lai ES un arī Latvijas ekonomika būtu ieguvēja pēc COVID-19 radītās ekonomiskās krīzes. Plānojot ekonomikas atveseļošanās pasākumus, nepieciešams turpināt virzību uz ES ilgtermiņa mērķiem un klimatneitralitāti. Investīcijas klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai sekmēs ekonomisko izaugsmi, radīs jaunas darba vietas un sniegs iespējas attīstīt jaunas nozares.”

Latvija pauž atbalstu arī ambicioziem plāniem aprites ekonomikas veicināšanai. Lai sekmētu ilgtspējīgu patēriņu, Latvija norāda uz nepieciešamību informēt patērētājus par produktu un pakalpojumu oglekļa pēdu. Virzībā uz aprites ekonomiku plašāk būtu jāizmanto zaļais publiskais iepirkums, nodrošinot, ka publisko iepirkumu ietvaros iegādātām ierīcēm ir pēc iespējas mazāka ietekme uz vidi.

Vienlaikus Latvija arī atbalsta ideju par ES digitālo tehnoloģiju lomas stiprināšanu. Digitālās infrastruktūras, tehnoloģijas un lietotnes ir būtiski faktori, kas Eiropā un pasaulē varētu ļaut risināt klimata pārmaiņu un vides aizsardzības problēmas, kā tas ierosināts Eiropas Zaļajā kursā. Šo mērķu sasniegšanai nepieciešams veltīt attiecīgu ES finansiālo atbalstu, palielinot finanšu investīciju ieguldījumus digitālās transformācijas veicināšanā. Būtu īpaši svarīgi nesamazināt finansiālo atbalstu, kas nepieciešams, lai izmantotu radušos situāciju digitālās transformācijas attīstīšanā, veicinot procesu digitalizācijas un pakalpojumu elektronizācijas attīstību.

Diskusijās ES vides ministru neformālajā videokonferencē J.Pūce uzsvērs, ka viedo digitālo risinājumu izmantošana nozaru politikās var sekmēt energoefektivitāti un pāreju uz aprites ekonomiku. Latvija novērtē Eiropas Komisijas ieceri izstrādāt digitālās produktu pases, lai nodrošinātu izsekojamību un informācijas apmaiņu visā vērtību ķēdē.

Vienlaikus būtu svarīgi nodrošināt ierīču ilgtspējības un remonta iespējas. Ierīču ilgstošāka izmantošana ( to izturība, atkārtota izmantošana un remontēšana) sekmē resursu pieejamību, tādā veidā mazinot pastāvošo atkarību no esošajām piegādes vērtību ķēdēm.

Lai informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozare pilnvērtīgi sniegtu ieguldījumu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu 2030.gadam ieviešanā, IKT nozarei būtu jāturpina samazināt savu negatīvo ietekmi uz vidi, tostarp un samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas. Latvijas puse pauž pozīciju, ka IKT nozares sasaiste ar ilgtspēju ir būtiska, lai risinātu ar vidi un klimata pārmaiņām saistītas problēmas, kā arī nodrošinātu zaļo pārkārtošanos.

 Latvijas sākotnējais vērtējums par Eiropas Zaļo kursu** iekļauts informatīvajā ziņojumā „Eiropas Zaļais kurss”, kas izskatīts Ministru kabineta 2020. gada 11. februāra sēdē.

Latvijas nacionālā pozīcija par “Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu” apstiprināta 2020. gada. 28. aprīļa Ministru kabineta sēdē.

*Klimatneitralitāte ir situācija, kad saimnieciskā darbība un patēriņš neatstāj negatīvu ietekmi uz klimatu. Klimatneitralitātes sasniegšanu raksturo siltumnīcefekta gāzu (SEG) līdzsvars, proti, visu emisiju samazināšana un nesamazināmo emisiju kompensēšana ar to piesaisti augos (g.k. mežos) vai uztveršanu un uzglabāšanu zem zemes.

**Zaļais kurss ir jauna ES izaugsmes stratēģija, lai radītu taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā (SEG) neto emisijas 2050. gadā samazinātos līdz nullei.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU