DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
09. jūlijā, 2020
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

2020. gada maijā 18,2 % darbinieku Latvijā strādāja attālināti

2020. gada maijā gandrīz piektdaļa (18,2 %) darbinieku (darba ņēmēju) 15–74 gadu vecumā strādāja attālināti¹, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Attālināti strādājošu sieviešu bija par 22,8 procentpunktiem vairāk nekā vīriešu (attiecīgi 61,4 % un 38,6 %).

Maijā iespēja strādāt attālināti bija 23,9 % darbinieku, bet nedaudz vairāk kā trīs ceturtdaļām (76,1 %) šādas iespējas nebija. Tikai 5,8 % darbinieku, kuriem bija iespēja strādāt attālināti, to neizmantoja.

Visvairāk attālināti strādājošo bija vecuma grupās 25–34 gadi (26,3 %) un 45–54 gadi (26,1 %). Visvairāk attālināti strādājošu vīriešu (32,5 %) bija vecuma grupā 25–34 gadi, bet sieviešu (34,2 %) – vecuma grupā 45–54 gadi.

Visaugstākais attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars (20,8 %) atbilstošās vecuma grupas darbinieku kopskaitā 2020. gada maijā bija vērojams vecuma grupā 25–34 gadi, bet viszemākais (14,9 %) vecuma grupā 35–44 gadi.

Attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars atbilstošās vecuma grupas darbinieku kopskaitā 2020. gada maijā
(procentos)

Gandrīz puse (47,0 %) no visiem attālināti strādājošajiem 2020. gada maijā bija nodarbināti tirdzniecības un pakalpojumu sektorā (G–N)². Nedaudz mazāk (43,5 %) darbinieku strādāja citu pakalpojumu sektorā (O–U). Tikai 8,4 % no visiem attālināti strādājošajiem darbiniekiem bija nodarbināti ražošanas sektorā (B–F).

Joprojām visaugstākais (26,9 %) attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars attiecīgā saimnieciskā darbības veida sektorā strādājošo darbinieku kopskaitā bija vērojams citu pakalpojumu sektorā (O–U). Nedaudz vairāk nekā piektā daļa (21,1 %) tirdzniecības un pakalpojumu sektora (G–N) darbinieku strādāja attālināti. Ražošanas sektorā (B–F) tikai 6,2 % darbinieku strādāja attālināti.

Attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars darbinieku kopskaitā pēc saimnieciskā darbības veida sektora (NACE 2. red.²) 2020. gada maijā
(procentos)

Attālināti visbiežāk (51,7 %) strādāja vecākie speciālisti³, divas piektdaļas (40,7 %) vadītāju un nedaudz vairāk kā ceturtā daļa (28,6 %) speciālistu. Tikai katrs vienpadsmitais (9,3 %) kalpotājs (biroja darbinieki) vai pakalpojumu un tirdzniecības darbinieks strādāja attālināti.

Puse (50,6 %) darbinieku, kas strādāja attālināti, maijā tā strādāja visu darbalaiku, piektdaļa (20,5 %) regulāri 3–5 dienas nedēļā, 17,4 % – regulāri 1–2 dienas nedēļā, un 6,8 % darbinieku – regulāri daļu darbadienas vai dažas stundas.

2020. gada maijā Darbaspēka apsekojumā par attālināto darbu aptaujāja 1,1 tūkstoti iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem 787 mājsaimniecībās.

Jaunākie dati ar ekonomiskās aktivitātes (nodarbinātības un bezdarba) statistikas rādītājiem par 2020. gada 1. ceturksni pieejami CSP datubāzē sadaļā “Nodarbinātība un bezdarbs”.

¹ Ar attālināto darbu saprot darba izpildes veidu, kad darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus darba devēja uzņēmuma, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

² NACE: Saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija Eiropas Kopienā, 2. redakcija

³ Profesiju klasifikators

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU