PATĒRIŅA CENU IZMAIŅAS
procentos
Jūnijam ir raksturīgs cenu pieaugums, ko tradicionāli nosaka patēriņa cenu kāpums pārtikai. Šā gada jūnijā bija vērojamas mēnesim raksturīgas cenu pārmaiņas, tomēr pārtikas cenām šogad jūnijā bija lielākā samazinošā ietekme. Inflāciju ietekmēja pieprasījuma pieaugums saistībā ar Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu mīkstināšanu un straujš cenu kāpums degvielai, kam jūnijā bija lielākā palielinošā ietekme uz patēriņa cenu pieaugumu.
Pēc krituma iepriekšējos mēnešos, Latvijā jūnijā degvielas cenas mēneša laikā pieauga par 9,2% un kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,5 procentpunktiem. To ietekmēja pasaules naftas cenu kāpums kopš aprīļa beigām. Jūnijā pasaules naftas cenas vidēji mēneša laikā pieauga par 26%, mēneša otrajā pusē pat sasniedzot 43 USD par barelu. Naftas cenu pieaugumu turpināja veicināt Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu mīkstināšana un cerības par pieprasījuma atjaunošanos, neskatoties uz joprojām augsto saslimstību vairākās valstīs pasaulē. Naftas cenu kāpumu veicināja arī naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC un tās partneru vienošanās par naftas ieguves ierobežošanu vēl uz vienu mēnesi līdz jūlija beigām.
Liela palielinoša ietekme jūnijā bija cenu pieaugumam pakalpojumiem par 0,5%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. Lielākā ietekme bija vērojama pasažieru aviopārvadājumiem un kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, ko noteica robežu atvēršana un starptautisko lidojumu atsākšana.
Lielākā samazinošā ietekme jūnijā bija cenu kritumam pārtikai par 1,4%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,3 procentpunktiem. Lielākā ietekme bija cenu kritumam svaigiem dārzeņiem un gaļai, un cenu kāpumam kartupeļiem. Jāatzīmē, ka pasaules pārtikas cenām jūnijā bija vērojams pirmais pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi kopš gada sākuma. Jūnijā, salīdzinot ar maiju, tās pieauga par 2,4%. Neskatoties uz nenoteiktību tirgū, ko izraisīja Covid-19, augu eļļu, cukura un piena produktu cenas atjaunojās līdz vairāku mēnešu augstākajam līmenim pēc straujā krituma, kas tika reģistrēts maijā, savukārt labības un gaļas tirgos lielākajai daļai cenu saglabājās lejupvērsts spiediens. Visstraujāk cenas pieauga augu eļļām un cukuram, ko ietekmēja pieprasījuma atjaunošanās pēc Covid-19 ierobežojošo pasākumu atvieglošanas un augstākas cenas naftai, novirzot vairāk produkcijas biodegvielas ražošanai.
Jūnijā turpinājās arī ar mājokļa uzturēšanu saistīto cenu kritums par 0,5%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu. Lielākā ietekme bija cenu kritumam siltumenerģijai un atkritumu savākšanai. Tāpat par 0,1 procentpunktu kopējo patēriņa cenu līmeni maijā akciju ietekmē samazināja cenu kritums apģērbiem un apaviem.
2020. gada jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, patēriņa cenas samazinājās par 0,7%. Gada vidējā inflācija bija 1,6 procenti.
Prognozējam, ka šogad vidējā gada inflācija būs zemāka par 2019. gadā vēroto. To pamatā noteiks Covid-19 pandēmijas ietekme uz globālās ekonomikas attīstību, kā arī ar to saistītās pasaules cenu svārstības. Piedāvājuma un pieprasījuma satricinājumi darbosies pretēji un nevienlaicīgi, tādēļ inflācija būs nepastāvīga.
