DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
02. jūlijā, 2020
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Vide

Izstrādāts MK noteikumu projekts aizsargājamā ainavu apvidus “Augšzeme” vērtību saglabāšanai

FOTO: Inita Bružika

Lai zinātniski pamatoti noteiktu aizsargājamās dabas teritorijas atļauto izmantošanu, tādējādi saglabājot teritorijā ainaviski augstvērtīgu ainavu un esošās dabas vērtības, ir sagatavots aizsargājamo ainavu apvidus “Augšzeme” individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projekts. 

Patlaban šīs teritorijas izmantošanu regulē Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumi Nr. 264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, taču, lai atvieglotu uzraudzību un specifisku biotopu saglabāšanu, tapušas tieši aizsargājamo ainavu apvidum “Augšzeme” paredzētas normas.

Aizsargājamo ainavu apvidus „Augšzeme” izveidots  1977. gadā ainaviski augstvērtīgas teritorijas aizsardzībai. Viena no galvenajām ainaviskajām un dabas aizsardzības vērtībām ir teritorijā esošie ezeri. Teritorijā ietilpst Augšzemes augstienes lielpauguru masīvs, kā arī vairākas bioloģiski vērtīgas teritorijas. Tā teritorijā ietilpst dabas parki “Svente” un “Medumu ezeraine”, dabas liegumi – “Sventes ezera salas”, “Medumu ezera salas”, “Bardinska ezers”, “Skujines ezers”, aizsargājamā aleja “Medumu aleja”, kā arī aizsargājamie dendroloģiskie stādījumi - “Medumu parks” un “Jaunsventes parks”. Ainavu apvidus iekļauts Eiropas aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000.

“Šīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ilgtermiņa mērķis ir Augšzemes augstienes kultūrainavas un dabas vērtību saglabāšana, vienlaikus nodrošinot aizsardzību Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamiem biotopiem, it sevišķi ezeru, mežu un zālāju biotopiem un ar tiem saistītām īpaši aizsargājamām sugām, veicinot to dabisku attīstību, sabalansējot ar sabiedrības interesēm, atpūtas iespējām un tūrisma infrastruktūru,” skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.

Lai nodrošinātu dabas vērtību aizsardzību un teritorijas apsaimniekošanu, kā arī saskaņotu izmantošanas nosacījumus, līdz ar noteikumu apstiprināšanu tiks izveidots funkcionālais zonējums. Noteikumu projekts paredz ainavu apvidū noteikt piecas funkcionālās zonas – regulējamā režīma zonu, dabas lieguma zonu, dabas parka zonu, ainavu aizsardzības zonu un neitrālo zonu.

Regulējamā režīma zona ietver visus esošos mikroliegumus. Zona izveidota, lai nodrošinātu pret traucējumiem jutīgo īpaši aizsargājamo sugu un to dzīvotņu, kā arī meža biotopu aizsardzību.

Dabas lieguma zona ietver esošos dabas liegumus („Sventes ezera salas”, „Medumu ezera salas”, „Bardinska ezers”, „Skujines ezers”), vērtīgākos īpaši aizsargājamo mežu biotopus, kuru platības pārsniedz 1 ha, un īpaši aizsargājamo putnu sugu atradnes, kā arī tos ezerus, kuru krastos konstatēti aizsargājamie biotopi.

Dabas parka zona ietver ainavu apvidū esošos dabas parkus (“Svente”, “Medumu ezeraine”), vērtīgākās ainavu teritorijas, bioloģiski vērtīgos zālājus, vērtīgākos īpaši aizsargājamo mežu biotopus, kuru platības pārsniedz vienu hektāru un kuros atrodas īpaši aizsargājamo putnu sugu atradnes, kā arī no dabas aizsardzības viedokļa vērtīgākos ezerus.

Ainavu aizsardzības zona noteikta, lai saglabātu reģionam raksturīgo ainavu struktūru, tās ainavu elementus, tipiskos zemes izmantošanas veidus un apbūves, kā arī kultūrvēsturiskās vides īpatnības. Savukārt neitrālā zona ietver apdzīvotas vietas, valsts un pašvaldības nozīmes ceļus.

Veicot izpēti, eksperti secināja, ka ainavu apvidū esošos mežus un meža sugu dzīvotnes negatīvi ietekmē mežsaimnieciskā darbība – kailciršu veikšana, pārmērīga to izkopšana. Līdz ar to noteikumu projekts paredz, ka maksimālā pieļaujamā kailcirtes platība ir trīs hektāri un kailcirtē saglabājamos kokus pēc iespējas jāatstāj grupās. Kā vēl viens negatīvs faktors meža sugu dzīvotnēm ir mirušās koksnes izvākšana, tādēļ turpmāk ir paredzēts, ka mirušā koksne ir jāatstāj mežaudzē, ja tās apjoms ir mazāks nekā 20 kubikmetri uz hektāru.

Ikviens interesents ar Noteikumu projektu var iepazīties Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā.  

Dabas aizsardzības pārvalde tuvākajā laikā informēs aizsargājamo ainavu apvidū “Augšzeme” teritorijā esošo zemju īpašniekus par jaunajām normām un zonējuma maiņu.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU