Ministri arī novērtēja pašreizējās prezidējošās valsts ES Padomē – Horvātijas progresa ziņojumu par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas regulām. Horvātijas prezidentūru ES Padomē 1. jūlijā uz otro gada pusi pārņems Vācija.
EK kopējai pieļaujamai nozvejai plānot piemērot zinātnes padomus, maksimālās ilgtspējīgās ieguves principus un zivju resursu daudzgadu pārvaldības plānu nosacījumus. Latvija uzsver, ka nākotnē, pieņemot lēmumus par pasākumiem situācijas uzlabošanai zvejniecībā, tai skaitā krājumu saglabāšanai, ir ļoti nopietni jāizvērtē šādu pasākumu sociāli ekonomiskā ietekme. It īpaši,– pieņemot radikālus lēmumus par kopējo pieļaujamo nozveju un kvotām, kas būtiski ierobežotu zveju. Tomēr, ja radikāli lēmumi ir jāpieņem, tad vienlaikus jāparedz atbilstoši atbalsta instrumenti efektīvai iespējamo kritisko situāciju mazināšanai vai novēršanai.
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards: “Aicinām Vācijas prezidentūru sadarbībā ar Komisiju un Eiropas Parlamentu rīkoties nekavējoši, lai Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda 2014.-2020. gada grozījumus, kas saistīti ar mencu zvejas aizlieguma noteikšanu Baltijas jūrā, varētu pieņemt iespējami ātri. Bet, lemjot par nozvejas kvotām un zvejas ierobežojumiem, nedrīkst aizmirst par šo lēmumu ekonomisko ietekmi uz zvejniekiem. Zvejas darbību stabilitāte ir ļoti nozīmīga piekrastes reģionu dzīvotspējai un attīstībai.”
Lēmumus par zvejas iespējām (nozvejas kvotām) 2021. gadam ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē pieņems 2020. gada oktobrī (par Baltijas jūru) un decembrī (par pārējiem ūdeņiem, kas ir pieejami ES dalībvalstu zvejniekiem).
Horvātijas prezidentūra ir nākusi klajā ar vairākiem priekšlikumiem KLP Reformas regulās. Latvija uzskata, ka KLP reformas regulas būtu jāpieņem iespējami drīz, ņemot vērā to, ka esošais periods beigsies jau 2020. gadā
“Uzskatām, ka nākamajā Kopējās lauksaimniecības politikas plānošanas periodā ir jāveic tiešo maksājumu ārējā konverģence, nodrošinot, ka Latvijas lauksaimnieki saņem tādus tiešos maksājumus, kas līdzinās ES vidējam līmenim,” uzsver K. Gerhards.
Saistībā ar KLP reformas saskaņotību ar stratēģiju “No lauka līdz galdam” un Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju, Latvija uzskata, ka EK plānoto rekomendāciju izstrādes laika grafiks nav atbilstošs KLP stratēģisko plānu sagatavošanai. Šis darbs ir jau sākts un ievērojami aizkavēs KLP stratēģisko plānu savlaikus izstrādi un īstenošanu, kā arī apdraud dalībvalstu līdz šim paveikto nākotnes politikas sagatavošanā.
Vienlaikus ir vairāki nosacījumi, kur KLP regulu projektos ir jāpanāk Latvijas interesēm atbilstoši nosacījumi. ES dalībvalstīm pašām jāļauj izlemt, kuras nozares atbalstīt ar saistītā atbalsta finansējumu. Latvija arī neatbalsta EK priekšlikumu samazināt finansējumu Skolas piena un Skolas augļa programmām.
