Pagājušajā nedēļā, 13. jūnijā, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas sadarbībā ar kolēģiem no citām Valsts policijas struktūrvienībām, speciālistiem no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Valsts ieņēmuma dienesta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes, CERT.LV un Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras (kopumā iesaistītas 230 personas, no kurām 210 Valsts policijas amatpersonas) veica 46 kratīšanas dažādās vietās Rīgā un Rīgas reģionā – gan kredītiestādē, gan uzņēmumos, gan personu darba vietās un dzīvesvietās. Kratīšanu laikā tika aizturētas astoņas personas, kuras pēc iespējas nekavējoties tika nopratinātas un atbrīvotas, paliekot statusā, kas paredz tiesības uz aizstāvību. Drošības līdzekļi nevienai personai netika piemēroti.
Minētās darbības tika veiktas pamatprocesā, kas bija uzsākts, reaģējot uz 2018. gada februārī saņemto Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FINCEN) ziņojuma.
Jau iepriekš tika ziņots, ka Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļā ir uzsākti vairāk nekā 50 kriminālprocesi par iespējamo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izmantojot “ABLV Bank” kontus atsevišķi un infrastruktūru kopumā. No minētajiem kriminālprocesiem daudzi ir tādi, kur ir konstatēta atsevišķu klientu pretlikumīga rīcība. Bez pamatprocesa ir uzsākti vēl desmit kriminālprocesi ar pazīmēm, ka bankas darbinieki, atsevišķi vai strādājot grupā ar citām tajā skaitā atbildīgām amatpersonām, sniedza atbalstu legalizēšanas darbībās, tādā veidā veicot Krimināllikuma 195. panta trešajā daļā paredzēta nozieguma izdarīšanu kā līdzdalībnieks. Vēl vienu no tādiem kriminālprocesiem savā lietvedībā pārņēma Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra un izmeklēšanu turpina uzraugošais prokurors kā procesa virzītājs.
Tie kriminālprocesi, kuros vērtē tikai klientu rīcību un iespējamo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, pēc prakses, pēc visu iespējamo procesuālo darbību izpildes tiek pārsūtīti kriminālvajāšanas uzsākšanai uz to valsti, kur atrodas aizdomās turētais, nereti pirms tam pieņemot lēmumu par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem (atgriešana likumīgiem valdītājiem vai konfiskācijas valsts labā).
Savukārt tajos kriminālprocesos, kuros parādās bankas darbinieki kā legalizēšanas līdzdalībnieki, krimināltiesisko attiecību taisnīgais noregulējums tiks sasniegts Latvijā. Taču, ņemot vērā to, ka minētie kriminālprocesi ir liels izaicinājums izmeklēšanai, gan jaunu normu piemērošanas prakses stabilizēšanas dēļ, gan ārvalstu aspekta – daudzskaitlīga starptautiskā sadarbība, gan iesaistīto personu attieksmes pret izmeklēšanu utt., šīs kategorijas kriminālprocesi nav ātri izmeklējami. Tiek analizēti vairāku tūkstošu kontu pārskati, pratināti vairāki desmiti liecinieki un nosūtīti tiesiskās palīdzības lūgumi. Valsts policija aicina sabiedrību uzticēties izmeklēšanai, kuru no pirmās dienas uzrauga prokuratūra un dod laiku precīzai, kvalitatīvai un objektīvai izmeklēšanai, vienlaicīgi nepieļaujot neattaisnotu novilcināšanu.
Pašlaik tikai Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes lietvedībā esošajos kriminālprocesos - ABLV bankā arestēti 374’882’245,55 eiro, t.sk. nauda, finanšu instrumenti, nekustamais īpašums.
