“Eiropas Savienībai pieejamie resursi gan īstermiņā ekonomikas atjaunošanai, gan ilgākā termiņā daudzgadu budžeta ietvarā ir jāinvestē gudri, lai pēc iespējas ātrāk pārvarētu Covid-19 izraisītās sekas un atjaunotu ekonomiku, kā arī finansējums mērķtiecīgi jāiegulda jomās, kas veicinās digitālo un “zaļo” uzņēmējdarbību Latvijā un Eiropas Savienībā kopumā,” pauda K. Kariņš.
Ministru prezidents šodien diskusijās par nākamā ES daudzgadu budžetu atkārtoti uzsvēra, ka Latvijas ekonomikas ilgtermiņa attīstībai būtiskas ir kohēzijas un lauksaimniecības politikas. Joprojām nav nodrošināts pietiekami un līdzvērtīgi tiešmaksājumi Latvijas un Baltijas valstu lauksaimniekiem, kuriem uz vienlīdzīgiem noteikumiem jākonkurē ES Vienotajā tirgū.
Šodien norisinājās Eiropadome attālinātā režīmā, kurā Eiropas Savienības dalībvalstu valdību un valstu vadītāji diskutēja par Eiropas Komisijas piedāvāto Eiropas Savienības nākamā daudzgadu budžeta ietvaru un Ekonomikas atjaunošanas fondu Covid-19 izraisīto seku pārvarēšanai, kā arī Breksit sarunu gaitu.
ES līderi nolēma organizēt samitu klātienē Briselē jūlija vidū, lai panāktu vienošanos par Eiropas Savienības nākamo daudzgadu budžetu un Ekonomikas atjaunošanas fondu Covid-19 izraisīto seku pārvarēšanai. Tāpat tika nolemts tuvākajos mēnešos intensificēt sarunas ar Apvienoto Karalisti, lai vienotos par nākotnes attiecību līgumu līdz 2020. gada beigām.
