Politiskais direktors norādīja, ka likumprojekta anotācijā iestrādātā vēsturisko notikumu interpretācija ir pretrunā vispārzināmiem, viennozīmīgi saprotamiem un dokumentāli apstiprinātiem vēstures faktiem un ir traktējama kā vēstures sagrozīšana. Ārlietu ministrijas politiskais direktors uzsvēra, ka šī dokumenta pieņemšana iespaidotu Latvijas-Krievijas divpusējās attiecības un Eiropas Savienības un Krievijas attiecības.
Latvijas Ārlietu ministrija kategoriski noraida mēģinājumu attaisnot divu 20. gadsimta totalitāro režīmu - staļinisma un nacisma pastrādātos asiņainos noziegumus.
Lai arī kādi būtu šī likumprojekta autoru politiskie mērķi, Latvijas Ārlietu ministrija dara zināmu, ka gadījumā, ja šāds likums stāsies spēkā, tas neizraisīs nekādas tiesiskas sekas attiecībā uz Latvijas Republiku.
1939. gada 23. augustā noslēgtais Molotova-Ribentropa pakta (neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS) slepenais protokols sadalīja Austrumeiropu Vācijas un PSRS ietekmes sfērās un radīja priekšnoteikumus, lai PSRS 1940. gadā okupētu Baltijas valstis. Desmitiem gadu PSRS noliedza pakta slepeno protokolu eksistenci; 1989. gadā to esamība tika atzīta un PSRS Tautas deputātu kongress to nosodīja ar formālu lēmumu.
Kā 2020. gadā 15. jūnijā Viļņā vienojās Latvijas, Igaunijas, Lietuvas ārlietu ministri, Krievijas vēstnieki vienlaicīgi tika uzaicināti uz pārrunām attiecīgo valstu Ārlietu ministrijās.
