Komisijas priekšsēdētājas vietniece demokrātijas un demogrāfijas jautājumos Dubravka Šuica sacīja: “Krīze ir atklājusi daudzus trūkumus, no kuriem daži ir saistīti ar dziļām demogrāfiskām pārmaiņām, kas jau ietekmē mūsu sabiedrību un kopienas visā Eiropā. Šis divkāršais izaicinājums palīdzēs veidot mūsu izpratni par veselības aprūpi, labklājību, valsts budžetu un sabiedrisko dzīvi nākamajās desmitgadēs. Tas mums palīdzēs risināt tādus jautājumus kā piekļuve pakalpojumiem, sabiedriskā aprūpe un pat vientulība. Galu galā runa ir par to, kā mēs dzīvojam kopā. Demogrāfisko pārmaiņu risināšana ir svarīga, lai veidotu taisnīgāku un noturīgāku sabiedrību.”
Ar šo ziņojumu sākas darbs pie demogrāfisko pārmaiņu ietekmes.
Ziņojumā atspoguļotas ilgtermiņa demogrāfiskās tendences Eiropas reģionos – no ilgāka paredzamā mūža ilguma līdz zemākam dzimstības līmenim, sabiedrības novecošanai, mazākām mājsaimniecībām un pieaugošai urbanizācijai. Tas arī liecina, ka Eiropas iedzīvotāju īpatsvars pasaules iedzīvotāju kopskaitā samazinās – paredzams, ka 2070. gadā Eiropas iedzīvotāju būs mazāk nekā 4 % no pasaules iedzīvotāju kopskaita. Ziņojumā atspoguļotas ievērojamās demogrāfisko pārmaiņu atšķirības reģionos, kā arī nepieciešamība risināt jautājumu par to ietekmi uz izaugsmi un ilgtspēju, nodarbinātību, veselību un ilgtermiņa aprūpi dažādās Eiropas daļās.
Ziņojums aizsāk Komisijas darbu šajā jomā un palīdzēs noteikt, kā vislabāk atbalstīt visvairāk skartos iedzīvotājus, reģionus un kopienas. Tas jo īpaši kalpos par pamatu gaidāmajai Zaļajai grāmatai par novecošanu un ilgtermiņa redzējumam par lauku apvidiem.
Ziņojumu papildina valstu faktu lapas un pilnīgs statistikas iedalījums, kas atrodams Komisijas jaunajā tīmekļa vietnē par demogrāfiju.
