Vēstniece apliecināja Francijas stingru politisko gribu turpināt ciešo sadarbību ar Latviju un vēlmi paplašināt ekonomisko sadarbību. A. Ruajē-Gunēna atzīmēja, ka Latvijas un Francijas rīcības plānā 2018.-2022. gadam ir daudz virzienu valstu attiecību padziļināšanai un bagātināšanai.
A. Pelšs atzīmēja, ka Francija ir nozīmīgs Latvijas sabiedrotais NATO. Tās līdzdalība NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā Igaunijā, kā arī periodiska dalība NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas operācijā ir ieguldījums Latvijas drošībā. A. Ruajē-Gunēna atzina, ka Francija novērtē Latvijas dalību apmācības un stabilizācijas misijās Mali.
Valsts sekretārs uzsvēra, ka cīņa pret dezinformāciju jau vairākus gadus ir viena no Latvijas prioritātēm daudzpusējos formātos un divpusējā sadarbībā ar Franciju. A. Pelšs pateicās Francijai par atbalstu un piekrišanu kļūt par līdzautoru Latvijas ierosinātajam starpreģionālajam paziņojumam Apvienoto Nāciju Organizācijā par cīņu pret “infodēmiju” jeb dezinformāciju saistībā ar Covid-19.
Andris Pelšs atzīmēja, ka ir labi priekšnoteikumi, lai Francija ieņemtu augstāku vietu Latvijas tirdzniecības partnervalstu sarakstā, kā arī aicināja Francijas uzņēmumus iesaistīties Rail Baltica projektā. Valsts sekretārs pozitīvi vērtēja Air Baltic un Airbus sadarbības iespējas.
Valsts sekretārs akcentēja, ka Latvijai ir plašs piedāvājums informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) sektorā. Latvijas IKT eksports ir visstraujāk augošais un vislielākais Baltijā.
A. Ruajē-Gunēna novērtēja uzņēmuma Tilde gatavību nodrošināt mašīntulkošanas pakalpojumus Francijas ES prezidentūrai un norādīja, ka kadences laikā vēlētos īpaši izcelt un atbalstīt tieši mazos un vidējos uzņēmumus. Valsts sekretārs atgādināja, ka arī e‑Saeimas risinājumu Latvijā izstrādāja tieši mazs konsorcijs.
Vēstniece Ārlietu ministrijā ir iesniegusi akreditācijas vēstules kopiju. Akreditācijas ceremonija pie Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita notika šā gada 16. jūnijā.
