DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
12. jūnijā, 2020
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika
1
1

Gadu pēc augstskolas pabeigšanas strādā četri no pieciem absolventiem

2018. gada nogalē 81,4% no 2017. gada absolventiem bija nodarbināti, savukārt reģistrēto bezdarbnieku statusā bija 2,9 % absolventu, bet ekonomiski neaktīvo – 8,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati*. Lai izvērtētu augstākās izglītības iestāžu absolventu tālākās gaitas pēc studiju pabeigšanas, CSP veikusi 2017. gada absolventu datu analīzi par ekonomisko aktivitāti un nodarbinātību 2018. gada beigās.

Nodarbinātības ziņā līderi bija Valsts robežsardzes koledžas un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas 2017. gada absolventi, kas visi pēc studiju beigšanas strādāja. Vairāk nekā 90 % absolventu bija nodarbināti gadu pēc izglītības iegūšanas šajās augstākās izglītības iestādēs – Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā, Valsts policijas koledžā, LU Rīgas Medicīnas koledžā, LU P. Stradiņa medicīnas koledžas Rēzeknes filiālē, Rīgas 1. medicīnas koledžā, Grāmatvedības un finanšu koledžā.

Latvijas lielākajās augstskolās visaugstākais nodarbinātības līmenis bija Latvijas Lauksaimniecības universitātes absolventu vidū (89 %), kam sekoja Latvijas Universitāte ar 85 % un Rīgas Tehniskā universitāte ar 81 %.

11 Latvijas augstskolu absolventu – reģistrēto bezdarbnieku īpatsvars bija augstāks par 2018. gadā reģistrēto bezdarbnieku īpatsvaru Latvijas darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitā 5,1 %.

Piecu augstāko izglītības iestāžu – Vadības koledžas, Olaines mehānikas un tehnoloģijas koledžas, Sociālās integrācijas valsts aģentūras, Banku augstskolas Uzņēmējdarbības koledžas un Jēkabpils Agrobiznesa koledžas – absolventu – bezdarbnieku īpatsvars pārsniedza pat 10 %.

Visvairāk nodarbināto – lauksaimniecības un izglītības programmās

2018. gadā nodarbinātības līderi bija lauksaimniecības un izglītības nozares absolventi – 90,3 % lauksaimniecības programmu un 89,3 % iz2017. gada absolventu nodarbinātības rādītāji 2018. gadā glītības programmu absolventi bija nodarbināti gadu pēc absolvēšanas. Šīs gan ir programmas ar zemāko absolventu skaitu salīdzinājumā ar citām programmām. Savukārt retāk nākamajā gadā pēc studiju absolvēšanas strādāja humanitāro zinātņu un mākslas programmu, kā arī sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmas absolventi (nodarbinātības līmenis attiecīgi – 73,2 % un 79,5 %).

Augstākās izglītības iestāžu absolventu īpatsvars un nodarbinātības līmenis pa izglītības tematiskajām grupām 2018. gada nogalē
(procentos)

Savā studiju nozarē visbiežāk turpina strādāt veselības aprūpes un sociālās labklājības programmu absolventi

Lielākā daļa veselības aprūpes un sociālās labklājības programmu beidzēju strādāja izvēlētajā virzienā:

  • 98,3 % zobārstniecības studiju beidzēju strādāja kā zobārsti vai zobārstu asistenti un palīgi;
  • 87 % ārstniecības studiju beidzēju strādāja kā ārsti vai veselības aprūpes jomas speciālisti;
  • 0,7 % sociālās labklājības studiju beidzēju strādāja kā sociālās labklājības jomas vadītāji, sociālā darba un konsultāciju vecākie speciālisti, sociālā darba speciālisti;
  • 78 % pedagoģijas studiju beidzēju strādāja kā izglītības jomas vecākie speciālisti vai izglītības jomas vadītāji. Fizikālo zinātņu un dzīvās dabas zinātņu studiju beidzēji darbu turpināja kā zinātnieki, dabas zinātņu vecākie speciālisti un speciālisti – attiecīgi 58,5 % un 51,5 %.

Papildu informācija informatīvajā apskatā “Absolventu monitoringa rezultāti. 2017. gada absolvējušo dati

CSP demogrāfijas ekspertes Sigitas Šulcas videokomentārs pieejams CSP tīmekļa vietnē.

*Analīzei izmantota administratīvajos datu avotos pieejamā informācija. Par atlikušajiem 7,5 % reģistros ziņu nav – daļai uzturēšanās atļaujas bijušas tikai uz studiju laiku, daļai nav personas koda u.c. Dati par 2017. gada augstskolu absolventu nodarbinātību un ienākumiem 2018. gadā pieejami data.gov.lv.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU