DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
11. jūnijā, 2020
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Satiksme

Uz pusi samazinājies melno punktu skaits uz valsts galvenajiem autoceļiem

Ir izveidota jauna valsts galveno autoceļu bīstamo posmu un krustojumu jeb melno punktu karte, kurā apkopti ceļu satiksmes negadījumu dati par trīs gadu periodu no 2017. līdz 2019. gadam. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, melno punktu skaits ir samazinājies uz pusi un 2017. – 2019. gadā uz valsts galvenajiem autoceļiem ir konstatēti 48 melnie punkti. Iepriekšējā kartē par periodu no 2014. līdz 2016. gadam šādi punkti bija 99.

Lielākā melno punktu koncentrācija ir Pierīgā, kur ir arī lielākā satiksmes intensitāte. Ir mazinājies to bīstamo posmu un krustojumu skaits, kuros gājuši bojā vairāki cilvēki. Šajā kartē tie ir trīs, iepriekšējā bija astoņi.

“Bīstamo vietu skaits ir krasi samazinājies, tā ir pozitīva tendence. Mūsu uzdevums no ceļu infrastruktūras viedokļa ir darīt visu, lai ceļu lietotāji varētu droši piedalīties satiksmē un šo melno punktu skaits turpinātu samazināties. Šogad, pateicoties papildu finansējumam 75 miljonu apmērā, tiks realizēti arī papildu projekti satiksmes drošības paaugstināšanai. Kopumā, gan no ikgadējā budžeta, gan no papildu līdzekļiem satiksmes drošības projektiem tiks atvēlēti 8 miljoni eiro,” šodien mediju pasākumā norādīja VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs  Jānis Lange.

Analizējot ceļu satiksmes negadījumu datus, arī jāsecina, ka daudzos posmos, kur notiek sadursmes, to cēlonis ir neatļautā manevra veikšana jeb apdzīšana, pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumus. Šādi negadījumi ir notikuši Vidzemes šosejas (A2) 59. kilometrā, Tallinas šosejas (A1) 1. kilometrā, Ventspils šosejas 46. kilometrā un citviet. Arī nesen notikušais negadījums ar motociklu Baltezerā Alderu krustojumā, kas neveido šīs jaunās kartes statistiku, bet ir uzskatāms piemērs šādam pārkāpumam.

Visi satiksmes organizācijas tehniskais līdzekļi tajā skaitā horizontālie apzīmējumi, ir atrunāti normatīvajos aktos un ir domāti satiksmes drošības uzlabošanai. Vadītājiem ir jārēķinās ar to, ka noteiktā vietā tie ir uzstādīti vai uzmarķēti ne bez iemesla. Kā piemēru var minēt Tallinas šosejas (A1) posmu pie Lilastes, kur tika mainīts malas horizontālais apzīmējums uz nepārtrauktu līniju, un pateicoties tam ir samazinājies uzbraukumu skaits stāvošiem transportlīdzekļiem. 

“Situācija satiksmes drošības jomā ik gadu uzlabojas. To parāda arī jaunā melno punktu karte, kurā, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, melno punktu skaits ir samazinājies gandrīz uz pusi. Tas panākts gan realizējot dažādus satiksmes uzlabojumu projektus, gan iegūstot precīzākus datus no Valsts policijas par CSNg, gan arī pamainot metodoloģiju. Tomēr daļa atbildības ir jāuzņemas arī pašiem autovadītājiem un jāievēro Ceļu satiksmes noteikumi, ceļazīmes un ceļa marķējums. Situāciju labi raksturo smagā avārija Alderu krustojumā Baltezerā, kas šogad notika starp motociklu un automašīnu,” norāda LVC Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns.

2019. gadā ir precizēta kārtība, kādā apdzīvotajās vietās klasificē ceļu posmus, kuros bieži notiek ceļa satiksmes negadījumi.

Klasificējot ceļu posmus ārpus apdzīvotām vietām, ceļu tīklā nosaka vietas, kur viena kilometra garumā notikuši vismaz trīs smagi ceļu satiksmes negadījumi (CSNg), kuros ir cietušie, vai astoņi CSNg negadījumi.

Savukārt, apdzīvotās vietās par bīstamu ceļa posmu ir uzskatāms 300 metru garš ceļa posms, kur trīs gadu laikā ir notikuši vismaz desmit CSNg vai ir vismaz trīs smagie CSNg. Krustojums uzskatāms par bīstamu, ja negadījumi ir notikuši 150 metru rādiusā uz katru pusi.

Pateicoties uzlabotai metodoloģijai, kā arī tam, ka Valsts policijas dati un koordinātes par ceļu satiksmes negadījumu vietām ir kļuvuši precīzāki, arī bīstamos posmus un krustojumus ir iespējams definēt precīzāk.  

Melno punktu skaita samazinājums ir skaidrojams ar to, ka daudzos no tiem ir veikti satiksmes drošības uzlabošanas pasākumi. Kopumā satiksmes uzlabojumi bez pārbūves veikti 13 iepriekšējā periodā (2014. – 2016.) konstatētajos melnajos punktos, bet 46 vietās ir veikta ceļa posma pārbūve, seguma atjaunošana vai uzstādīts fotoradars.

Piemēram:

  • Vidzemes šosejas (A2) krustojums ar reģionālo autoceļu Augšlīgatne – Skrīveri (P32) Augšlīgatnē ir pārbūvēts, ir arī ierīkots gājēju un velosipēdistu celiņš un uzstādīts fotoradars;
  • Daugavpils šosejas (A6) 18.km pie Salaspils - tur tika slēgta nobrauktuve uz pašvaldības ceļu no Rīgas apvedceļa (A5) un Daugavpils šosejas (A6) mezgla;
  • Vidzemes šoseja (A2) Ieriķos, krustojums ar vietējo autoceļu V315 - tur tika izbūvēts veloceliņš un uzstādīts fotoradars;
  • Liepājas šoseja (A9), pieslēgums Rīgas apvedceļam (A5) - pie kafejnīcas pretējā ceļa pusē tika uzstādīta barjera, lai nomali neizmantotu automašīnu novietošanai.

Arī šobrīd vairākās vietās, kas ir iekļautas jaunajā bīstamo posmu un krustojumu kartē, ir ieplānoti pārbūves vai kādi citi darbi. Atsevišķos posmos uzlabošana patlaban jau notiek vai ir notikusi pēdējo trīs gadu laikā. Piemēram, Jūrmalas šoseja (A10), Vidzemes šosejas (A2) Sēnītes posms u.c.

Bīstamie posmi un krustojumi jeb melnie punkti uz Latvijas valsts galvenajiem autoceļiem (2017. – 2019.)

Nr. (MP)

Autoceļš

km

CSNg

CSNg ar cietušajiem

Bojā gājušie

Ievainotie

Autoceļa posms

1

A4

12.

13

5

3

7

Upeslejas, krustojums ar pievedceļu Cekules stacijai (V52)

2

A1

10.

7

5

3

4

Ādaži, Muižas iela

3

A9

39.

13

8

2

9

Pieslēgums a/c Jelgava (Tušķi)–Tukums (P98)

4

A5/A9

35/1

18

9

1

16

Pārvads pār a/c Rīga (Skulte)–Liepāja A9 un a/c Jaunmārupe–Skulte (V14)

5

A4

15.

7

5

1

16

Krustojums ar a/c Ulbroka–Ogre (P5)

6

A7

10.

16

6

1

10

Krustojums ar a/c Rāmava–Baloži (V3) un pievedceļiem a/c Valdlauči–Rāmava (V2)

7

A2

59.

5

5

1

14

Līkums

8

A1

2.

9

6

1

9

Viesnīca Baltvilla

9

A5

24.

12

6

1

6

Karjers

10

A6

21.

12

5

1

4

Līvzemes ielas (Salaspils) pieslēgums

11

A4

10.

10

4

1

4

Krustojums ar a/c Rīga - Ērgļi (P4)

12

A8

37.

10

3

1

3

Krustojums ar a/c Ozolnieki–Brankas–Brankstūri (V1068)

13

A10

18.

7

3

1

4

14

A1

8.

4

3

1

3

Ādaži

15

A8

32.

18

5

0

9

Krustojums ar a/c Jelgava – Dalbe ( P100)

16

A8

12. – 13.

20

5

0

6

Medemciems

17

A8

23.

19

5

0

6

Krustojums ar pievedceļu Olainei (V18) un Verdiņu ielu

18

A9

2.

8

6

0

10

19

A1

14.

7

5

0

10

Kadaga

20

A5

9.

12

4

0

7

A/c Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) rotācijas aplis

21

A4

5.

7

6

0

9

Krustojums ar a/c Juglas papīrfabrikas ciemats–Upesciems (P2)

22

A5

12.

10

5

0

7

Krustojums ar a/c Ķekava–Plakanciems (V6)

23

A10

46.

7

4

0

8

Ķemeru kapi

24

A2

14.

14

4

0

4

Pieslēgums pie a/c A1 Rīga (Baltezers) - Igaunijas robeža (Ainaži) A1 un Rīgas apvedceļa (Baltezers–Saulkalne) (A4)

25

A1

12.

5

4

0

9

26

A8

17.

10

4

0

6

27

A10

63.

11

3

0

5

Krustojums ar Jelgava (Tušķi)–Tukums (P98) (rotācijas aplis)

28

A7

9.

14

2

0

3

Krustojums ar a/c Valdlauči–Rāmava (V1) virzienā no Valdlaučiem

29

A5

10.

12

3

0

3

Mežs

30

A4

14.

6

4

0

6

Pieslēgums a/c Biksti–Lielluži (V11)

31

A8

43.

6

5

0

6

32

A4

1.

11

1

0

3

Pieslēgums Vidzemes šosejai (A2)

33

A1

1.

9

2

0

4

Pieslēgums Vidzemes šosejai (A2)

34

A7

13.

9

3

0

4

35

A7

12.

10

3

0

3

36

A7

35.

6

3

0

5

Dzimtmisa

37

A8

42.

13

1

0

1

Pieslēgums a/c Jelgava–Iecava (P93)

38

A10

69.

11

2

0

2

Krustojums ar a/c Tukums–Kuldīga (P121) (rotācijas aplis) uzbraukšanas šķērslim vakara stundās;

39

A8

18.

7

4

0

4

Lubauši

40

A7

52.

3

3

0

6

Ūdri

41

A5

21.

8

1

0

3

Krustojums ar a/c Baloži–Plakanciems–Iecava (V7) (Plakanciems)

42

A4

13.

6

3

0

4

43

A8

19.

4

3

0

5

44

A10

19.

9

2

0

2

Pirms iebraukšanas Jūrmalā

45

A2

33.

8

3

0

2

Vangaži

46

A7

66.

10

0

0

0

Bauska (66.km) krustojums ar Draudzības ielu, un Bauska–Mežotne–Bērzu skola (V1035)

47

A7

20.

9

0

0

0

Krustojums ar Rīgas apvedceļu (Salaspils–Babīte) (A5) (rotācijas aplis)

48

A10

54.

9

0

0

0

Smārde

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU