“Pašlaik noteiktās prasības uzņemšanai militārajā dienestā un zemessardzē pārsniedz tās, kas noteiktas likumā “Par valsts noslēpumu” attiecībā uz to, lai persona varētu saņemt pieeju valsts noslēpumam. Tādēļ nepieciešams lemt par to samērību. Mūsu interesēs ir tas, lai vairāk cilvēku varētu dienēt,” norādījis Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns.
Iecerēts, ka aizsardzības ministra izveidota komisija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā varēs atļaut pieņemt militārajā dienestā Latvijas pilsoni, kas sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai par to notiesāts, atbrīvojot no soda, vai kriminālprocess pret to izbeigts uz nereabilitējoša pamata. Tas būs iespējams gadījumā, ja nav izdarīts tīšs smags vai sevišķi smags noziegums un pēc lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējošā pamata, prokurora priekšraksta vai sprieduma spēkā stāšanās ir pagājuši vairāk nekā pieci gadi.
Plānots, ka militārajā dienestā nevarēs iesaukt un pieņemt Latvijas pilsoni, kura iesaukšana un pieņemšana dienestā neatbilst nacionālās drošības interesēm saskaņā ar Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinumu.
Komisija konceptuāli atbalstīja līdzīgas izmaiņas arī Latvijas Republikas Zemessardzes likumā.
Aizsardzības komisija lūgs Saeimai komisijas iesniegto iniciatīvu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā, informēja J.Rancāns.
