DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
08. jūnijā, 2020
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts vērtības
1
1

Valsts prezidents: pateicoties nacionālai pretošanās kustībai, bija dzīva valstsgriba

FOTO: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja

Šodien Valsts prezidents Egils Levits Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejā un Nacionālās pretošanās kustības muzejā Rendā tikās ar kultūras jomas pārstāvjiem, lai paustu sabiedrībai savu aicinājumu atbalstīt kultūras un mākslas nozari, apmeklējot šajā laikā daudzveidīgos Latvijas muzejus.

“Lai jēgpilni piepildītu šo laiku, ko, vairāk nekā agrāk, pavadām mājās, viena no iespējām ir apmeklēt muzejus. Šobrīd tie nav pārpildīti, bez steigas visu var ļoti labi apskatīt, un varam atļauties pabūt tur ilgāk. Muzeji ir domāšanas vieta, nevis tikai apskates, jo jēga ir tajā, kad tu kaut ko redzi, un tas pēc tam iedarbina tavu domu. Tāpēc es aicinu ikvienu izmantot šo laiku, lai paviesotos mūsu muzejos,” rosina E. Levits.


Pedvālē Valsts prezidents muzeja direktora, tēlnieka Ojāra Feldberga pavadībā apskatīja “Talsu Krūmu mākslas grupas” izstādi, restaurētās Firksu–Pedvāles muižas kungu mājas un Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas simtajai gadadienai veltīto vides mākslas objektu “Sapulce”, kur simboliski “iedēstīja” akmeni.


“Pedvāle nav muzejs klasiskā izpratnē. Šī ir vieta, kur apvienojas māksla un filosofija, gars un dvēsele un, es teiktu, arī Latvijas valsts politika. Feldberga kungs savas domas un idejas par pasauli, dabu, dvēseli un cilvēku ir pārvērtis akmens materiālā, un akmens, kā mēs zinām, ir sava veida mūžības simbols. Atrašanās šajā vietā ir ārkārtīgi patīkama un radoša. Turklāt skulptūru lauks “Sapulce”, kas simboliski ataino Satversmes sapulces sasaukšanu un Latvijas demokrātijas sākumu pirms 100 gadiem, ir ārkārtīgi īpašs, kas būtu jāpiedzīvo ikvienam Latvijas iedzīvotājam,” norāda Valsts prezidents.


Turpinājumā, lai godinātu cilvēkus, kuri arī okupācijas gadu laikā izrādīja pretestību un cīnījās par Latvijas brīvību, E. Levits devās uz Nacionālās pretošanās kustības muzeju Rendā, kur tikās ar vēsturnieku, nodibinājuma “Rubeņa fonds” vadītāju Andreju Ķeizaru un citiem muzeja darbiniekiem.


“Nacionālās pretošanās kustības dalībnieki pamatīgi un nopietni pretojās visus Latvijas okupācijas 50 gadus. Pretošanās veidi bija dažādi – gan bruņotā pretošanās no pēckara gadiem līdz pat 1950. gadu vidum, gan nevardarbīgā pretošanās dažādos veidos, kur beigās bija iesaistīta liela Latvijas tautas daļa. Latviešu tautas nacionālajā atmiņā, kas ir svarīga ikvienai nācijai, ir ļoti būtiski iekļaut šo pretošanās kustību, kas beigu beigās noveda mūs pie Latvijas valsts atjaunošanas. Ja nebūtu pretošanās kustības, būtu izzudusi valstsgriba un nebūtu neviena, kurš gribētu atjaunot Latvijas neatkarību. Ķeizara kungs un visi, kuri iesaistās šī muzeja uzturēšanā, dara ārkārtīgi svarīgu, valstisku darbu. Es ar apbrīnu vēroju un augsti novērtēju, cik profesionāli un visaptveroši šis muzejs ir iekārtots,” atzina Valsts prezidents.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU