DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
08. jūnijā, 2020
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ārlietas

ES apņēmusies sniegt atbalstu Covid-19 krīzes noregulēšanai attīstības valstīs

Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

2020. gada 8.jūnijā Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica piedalījās neformālajā Eiropas Savienības (ES) Ārlietu attīstības padomes videokonferencē, kurā tika pārrunāti ES globālie centieni, lai palīdzētu attīstības valstīm cīnīties pret Covid-19 pandēmijas radītajiem izaicinājumiem un veicinātu atveseļošanos visā pasaulē.

Ministri pārrunāja ES jau šobrīd paveikto attīstības valstu atbalstam un izcēla turpmākajā laikā būtiskāko. Dalībvalstis atzina, ka atbalstam jābūt pieejamam vienlīdz visiem. Savukārt atjaunošanās procesam jābūt visaptverošam un jāizmanto iespēja veicināt digitalizāciju un vides ilgtspēju. Tāpat Padome diskutēja, kā dalībvalstis var vienoti un efektīvi komunicēt par ES sniegto atbalstu un cīnīties pret dezinformāciju valstīs uz vietas, it īpaši ņemot vērā ES vadošo lomu globālajos atbalsta centienos.

Z.Kalniņa-Lukaševica sanāksmē norādīja, ka: “Atveseļošanās process dod iespēju “atjaunoties labāk un zaļāk”. Latvija ir gatava dalīties ar labāko risinājumu potenciālu ar attīstības valstīm. Piemēram, Latvijā tikko darbību uzsākusi “Apturi Covid” lietotne. Krīze ir pierādījusi, ka sociālo un ekonomisko izaicinājumu novēršanā izšķiroša loma ir pilsoniskās sabiedrības, vietējo kopienu un privātā sektora iesaistei. Tādējādi ir svarīgi saglabāt atbalstu to aktivitātēm. Vienlīdz svarīgi ir stiprināt ES centienus cīņā pret dezinformāciju par Covid-19. Koordinētai, aktīvai, faktos balstītai informācijai jābūt plaši pieejamai gan ES, gan palīdzības saņēmējvalstīs.”

Diskusijā liela uzmanība tika veltīta arī tam, kā stiprināt daudzpusējo sadarbību un koordinēt starptautisko palīdzību, ko īsteno Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) un starptautiskās finanšu organizācijas, piemēram, Pasaules Banka. Ministri arī dalījās viedokļos, kā turpmākajā atveseļošanās gaitā nodrošināt investīciju un parādu atvieglojumu sasaisti ar Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu.

Pasaules Banka prognozē, ka pandēmija un tās izraisītā ekonomiskā krīze attīstītajās valstīs 2020. gadā pakļaus līdz pat 60 miljonus attīstības valstu iedzīvotāju galējai nabadzībai. Padome atzina, ka pārtikas nodrošinājums būs viens no lielākajiem izaicinājumiem, tādējādi ministri pārrunāja labāko pieeju, lai novērstu pārtikas nodrošinājuma un “bada pandēmijas” riskus, ko veicinājusi Covid-19 krīze.

Lai sniegtu vienotu un koordinētu ES palīdzību attīstības valstīm cīņā pret Covid-19 izaicinājumiem, Eiropas Komisija šī gada 8. aprīlī nāca klajā ar iniciatīvu izveidot vienotas Eiropas komandas jeb Team Europe atbalsta pasākumu kopumu, kurš ietver ES un tās dalībvalstu, kā arī Eiropas attīstības banku atbalsta aktivitātes. Šobrīd Team Europe apņēmusies sniegt gandrīz 36 miljardus eiro lielu atbalstu, tostarp vairāk nekā 7 miljardi eiro plānoti ES Kaimiņpolitikas valstu veselības un sociāli ekonomiskā sektora izaicinājumu novēršanai. Finansējums ir galvenokārt pārorientēts no jau esošajiem atbalsta instrumentiem, ņemot vērā attīstības valstu šī brīža prioritātes un vajadzības.

Latvija, kā daļa no vienotās Eiropas komandas, ir pārorientējusi attīstības sadarbības līdzekļus, lai atbalstītu ES Austrumu partnerības un Centrālāzijas reģiona valstis, sniedzot palīdzību steidzamu ar Covid-19 krīzi saistīto jautājumu risināšanai veselības sektorā un sociāli ekonomisko izaicinājumu pārvarēšanai. Vienlaikus Latvija turpina atbalstu minēto reģionu valstu reformu procesiem.

ES Padomē šodien ir apstiprināta virkne ES dalībvalstu secinājumu, tostarp par Team Europe ieguldījumu un turpmākā atbalsta pieeju un principiem Covid-19 krīzes seku novēršanai un sociālekonomiskā sektora atjaunošanās veicināšanai attīstības valstīs. Savukārt secinājumos par jaunatni ārējā darbībā Padome, ņemot vērā negatīvās sekas, kādas uz ekonomiku un nodarbinātību atstāj Covid-19 pandēmija, kā būtiskāko uzsver, ka svarīgi veicināt pienācīgas kvalitātes darba un uzņēmējdarbības iespējas jauniešiem, kas ir izšķirošs faktors, lai jaunieši izkļūtu no nabadzības vai neaizsargātas nodarbinātības. Tāpat secinājumos uzsvērta nepieciešamība veicināt taisnīgu piekļuvi iekļaujošai un kvalitatīvai izglītībai.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI