DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
29. maijā, 2020
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

IKP 1. ceturksnī samazinājies par 1,5 %

Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 2,9 %.

IKP izmaiņas salīdzināmajās cenās 2018. g. 1. ceturksnī – 2020. g. 1. ceturksnī

(procentos)

IKP faktiskajās cenās 2020. gada 1. ceturksnī bija 6 750,9 milj. EUR

Ražošanas aspekts

(salīdzināmajās cenās, sezonāli un kalendāri neizlīdzināti dati)

IKP apjoma izmaiņas pa darbības veidiem 2020. gada 1. ceturksnī

Salīdzināmajās cenās, % pret 2019. gada 1. ceturksni

NACE 2. red. nozares

Nozaru īpatsvars pievienotajā vērtībā, %

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība (A)

3,2

Apstrādes rūpniecība (C)

12,2

Pārējā rūpniecība (BDE)

4,3

Būvniecība (F)

5,2

Tirdzniecība (G)

13,4

Transports un uzglabāšana (H)

7,6

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi (I)

1,7

Informācijas un komunikācijas pakalpojumi (J)

5,8

Finanšu un apdrošināšanas darbības (K)

3,2

Operācijas ar nekustamo īpašumu (L)

14,4

Komercpakalpojumi (MNS)

9,5

Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana (O)

8,2

Izglītība (P)

5,1

Veselība un sociālā aprūpe (Q)

4,2

Māksla, izklaide un atpūta (R)

2,0

Produktu nodokļi mīnus produktu subsīdijas (D.21-D.31)

x

Lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā 2020. gada 1. ceturkšņa produkcijas pieaugums novērtēts 1,7 % apmērā.

Labvēlīgie laika apstākļi veicināja ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozaru attīstību – vērojama izaugsme par 8,8 % (pieaugums abās apakšnozarēs: karjeru izstrādē – par 48,1 %, kūdras ieguvē un pārstrādē – par 2,8 %).

2020. gada 1.  ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada 1. ceturksni apstrādes rūpniecība samazinājusies par 1,2 % (samazinājums bija vērojams vienpadsmit no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm). Lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē – kokrūpniecībā vērojams samazinājums par 1,9 %. Lielāki kritumi bija nozarēs ar mazāku īpatsvaru kopējā pievienotajā vērtībā: iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā – par 19,3 %, citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 11,3 %, apģērbu ražošanā – par 11,0 %. Savukārt pieaugums bija pārtikas ražošanā – par 2,6 %, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 6,1 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 2,9 %, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – par 3,7 %.

Elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā ražošana samazinājās par 2,2 %. Elektroenerģijas ražošanā un padevē pieaugums par 1,7 %, bet tvaika piegādē un gaisa kondicionēšanā – par 0,7 %. Sakarā ar sezonai neraksturīgi siltajiem laika apstākļiem dabasgāze padeve būtiski samazinājās.

Būvniecības produkcija palielinājās par 14,9 %. Ēku būvniecība pieauga par 16,4 %, inženierbūvniecība  – par 16,0 % (tajā skaitā, ceļu un dzelzceļu būvniecība pieauga par 25,5 % un pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecība – par 6,5 %).

Ēku būvniecība pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieaug kopš 2016. gada 4. ceturkšņa.

Specializētie būvdarbi veikti par 9,7 % vairāk, ko ietekmēja pieaugums būvdarbu pabeigšanas darbiem (par 14,0 %) un citos specializētajos darbos (par 43,3 %), kā arī samazinājums par 1,3 % elektroinstalāciju ierīkošanā, cauruļvadu uzstādīšanā un citās līdzīgās darbībās.

Mazumtirdzniecība palielinājās par 2,6 %, tajā skaitā pārtikas preču mazumtirdzniecība palielinājusies par 5,7 %, bet nepārtikas preču tirdzniecība pieaugusi par 0,8 %. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts samazinājās par 6,3 %, bet vairumtirdzniecība – par 2,7 %.

Transporta un uzglabāšanas nozarē samazinājums par 9,6 %, ko ietekmēja pakalpojumu sniegšanas kritums uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās – par 13,4 %, pasažieru pārvadājumos – par 7,9 %, pasta un kurjeru darbībās – par 9,5 %, kravu pārvadājumos par – 5,5 %.

Izmitināšanas un ēdināšanas nozarēs sniegtie pakalpojumi samazinājās par 6,8 %, tajā skaitā izmitināšanā – par 13,4 %, ēdināšanā – par 4,3 %.

Informācijas un komunikāciju nozaru pakalpojumi samazinājās par 6,3 %, tajā skaitā datorprogrammēšanā un konsultēšanā – par 1,4 %, informācijas pakalpojumu sniegšanā – par 4,8 % un telekomunikāciju pakalpojumos – par 15,8 %.

Finanšu un apdrošināšanas nozarē kritums 4,6 %, kuru noteica 9,4 % sarukums finanšu pakalpojumu nozarē un 0,7 % samazinājums apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozarē. Finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas darbības papildinošajās darbībās ir bijis pieaugums 35,6 %. Finanšu pakalpojumu nozarē kritumu ietekmēja kredītiestāžu komisijas naudas ieņēmumu un finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu peļņas samazinājums. Apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozares samazinājumu izraisīja privāto pensiju plānu (3. pensiju līmenis) izmaksātā papildpensijas kapitāla pieaugums.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu palielināšanos par 1,6 % sekmēja pieaugums centrālo biroju darbībās, konsultēšanā komercdarbībā un vadībzinībās – par 14,1 %, juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā – par 2,8 %, zinātniski pētniecisko darbību jomā – par 2,5 %, savukārt negatīvi nozares attīstību ietekmēja arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu sniegšana, kur vērojams samazinājums par 9,1 %.

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozares palielinājušās par 7,3 %, ko veicināja būtisks pieaugums par 18,2 % iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumu sniegšanā un par 15,8 % darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanas ar personālu nozarē. Apsardzes un izmeklēšanas pakalpojumu sniegšanā vērojams samazinājums par 8,7 %. Savukārt COVID-19 pandēmijas ietekmē ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu nozares sniegtie pakalpojumi samazinājās par 15,7 %.

Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms 2020. gada 1 ceturksnī samazinājās par 10,0 %. To ietekmēja zemāki pievienotās vērtības nodokļu ieņēmumi, kā arī, sakarā ar naftas produktu, dabasgāzes un alkoholisko dzērienu patēriņa samazināšanos kritušies akcīzes nodokļa ieņēmumi. Negatīvi produktu nodokļus ietekmēja nodokļu likmju pieaugums vairākām pozīcijām.

Salīdzinot ar IKP ātro novērtējumu, nozaru pievienotā vērtība palielinājās par 0,8 procentpunktiem, tomēr jaunākā informācija par iekasētajiem nodokļiem šo pieaugumu ietekmēja negatīvi un samazināja kopējo IKP par 0,1 procentpunktu.

Izlietojuma aspekts
(salīdzināmajās cenās, sezonāli un kalendāri neizlīdzināti dati)

IKP izmaiņas pa izlietojuma veidiem 2020. gada 1. ceturksnī

Salīdzināmajās cenās, % pret 2019. gada 1. ceturksni

IKP izlietojuma veidi

Īpatsvars IKP, %

Galapatēriņa izdevumi (P.3)

79,6

..Mājsaimniecību un bezpeļņas organizāciju, kas apkalpo mājsaimniecības, galapatēriņa izdevumi P.3 (S.14; S.15)

60,8

..Valsts pārvaldes iestāžu galapatēriņa izdevumi P.3 (S.13)

18,8

Bruto kapitāla veidošana (P.5)

18,8

..Bruto pamatkapitāla veidošana (P.51)

20,4

Preču un pakalpojumu eksports (P.6)

65,4

(-) Preču un pakalpojumu imports (P.7)

63,8

Pirmo reizi kopš 2010. gada 2. ceturkšņa būtiski kritušies mājsaimniecību galapatēriņa izdevumi.

2020. gada 1. ceturksnī mājsaimniecību galapatēriņa izdevumi bija par 4,5 % mazāki nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. COVID-19 krīzes iespaidā samazinājušies mājsaimniecību izdevumi divās no galvenajām izdevumu grupām: transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) – par 9,1 % un atpūtas un kultūras pasākumiem – par 15,3 %. Mājsaimniecību izdevumi par mājokli, kurus veido tēriņi par mājokļa īri, uzturēšanu un remontu, ūdensapgādi, elektroenerģiju, gāzi un citu kurināmo, noturējušies iepriekšējā gada līmenī, bet mājsaimniecību izdevumi pārtikas produktu iegādei palielinājušies par 1,5 %. Šīs izdevumu grupas veido 64 % no visiem kopējiem mājsaimniecību izdevumiem.

Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 3,2 %.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā palielinājušies par 5,7 %. Pozitīvo ieguldījumu apjomu galvenokārt noteica ieguldījumi mājokļos, citās ēkās un būvēs, kas palielinājās par 11,4 % un veido 58 % no visiem ieguldījumiem. Ieguldījumi mašīnās un iekārtās (tai skaitā transporta līdzekļos) samazinājušies par 1,6 %, bet ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) palielinājušies par 1,2 %.

Preču un pakalpojumu eksports 1. ceturksnī palielinājies par 3,0 %, tai skaitā preču eksports (73 % no kopējā eksporta) – par 7,3 %, pakalpojumu eksports samazinājās par 7,4 %, ko galvenokārt noteica kritums transporta pakalpojumu eksportā.

Preču un pakalpojumu imports palielinājies par 3,5 %. Preču imports, kas veido 84 % no kopējā importa, palielinājās par 5,6 %, bet pakalpojumu imports saruka par 6,5 %. Pakalpojumu importa kritumu noteica importa samazinājumi vairākos pakalpojumu veidos, tai skaitā transporta un tūrisma pakalpojumu importā (52 % no kopējā pakalpojumu importa).

Ienākumu aspekts

(faktiskajās cenās, sezonāli un kalendāri neizlīdzināti dati)

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, faktiskajās cenās kopējais darbinieku atalgojums palielinājās par 6,4 %, tai skaitā kopējā darba alga – par 7,9 %, bet darba devēju sociālās iemaksas saglabājušās 2019. gada 1. ceturkšņa apjomā.

Visstraujāk kopējais darbinieku atalgojums palielinājās un informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – par 13,0 % un būvniecībā – par 10,4 %.

Kopējais darba algas fonds un tā izmaiņas

Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums samazinājās par 7,0 %, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo samazinājies par 8,4 %.

IKP izmaiņas Baltijas valstīs
(salīdzināmajās cenās sezonāli un kalendāri neizlīdzināts, procentos pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu)

*Lietuvai ātrā novērtējuma dati par 2020. gada 1. ceturksni

Iespējamās izmaiņas valdības sektora aprēķinos, maksājumu bilancē un finanšu pakalpojumu nozarēs, kā arī biznesa pakalpojumu indeksi tiks ņemti vērā IKP aprēķinos un ceturkšņa nacionālo kontu sabalansēšanā 85. dienā pēc pārskata ceturkšņa. Atjaunotā informācija būs pieejama CSP datubāzē 19. jūnijā.

IKP galveno rādītāju vēsturisko datu un revīzijas apjomu laikrindas ir pieejama lejupielādei CSP datubāzes IKP metadatu sadaļā Excel.

Analizējot IKP 2020. gada 1. ceturkšņa rādītājus, jāņem vērā, ka ārkārtas situācija sakarā ar COVID-19 izplatīšanos Latvijā tika izsludināta 12. martā, tādējādi tieši ietekmējot vien pēdējās trīs ceturkšņa nedēļas.

Plašāka informācija par IKP pieejama CSP ceturkšņu datubāzēs “Iekšzemes kopprodukts”.

Metodoloģiskā informācija

Iekšzemes kopprodukta (IKP) ceturkšņa aprēķini tiek veikti atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, iekļaujot šādus datu avotus:

  • uzņēmumu, iestāžu ceturkšņu un mēnešu pārskati;
  • Darbaspēka apsekojuma dati;
  • Finanšu ministrijas, Valsts kases un Valsts ieņēmumu dienesta dati;
  • Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati;
  • Agroresursu un ekonomikas institūta dati.

IKP datus no ražošanas un izlietojuma aspekta aprēķina faktiskajās cenās (uzskaite un aprēķini tiek veikti tajās cenās, kas faktiski pastāv konkrētajā periodā) un salīdzināmajās cenās. Salīdzināmajās cenās rādītāji tiek izteikti iepriekšējā kalendārā gada cenās un atsauces gada cenās (ķēde).

IKP aprēķinā iepriekšējā kalendārā gada cenās par bāzi tiek lietoti iepriekšējā kalendārā gada faktisko cenu dati, un aprēķiniem izmantota "gada vidējā metode", kur katrs kārtējais ceturksnis tiek aprēķināts iepriekšējā gada vidējās cenās. Šim nolūkam izmanto dažādus deflatorus. Tie var būt gan apjomu indeksi, gan cenu indeksi. Aprēķinos izmanto patēriņa cenu indeksus, ražotāju cenu indeksus, būvniecības izmaksu indeksus, biznesa pakalpojumu cenu indeksus, lauksaimniecības cenu indeksus, eksporta vienības vērtības indeksus, importa vienības vērtības indeksus. Kā apjoma indeksi tiek izmantoti darbinieku skaita izmaiņas un naturālo rādītāju izmaiņas (piem., ciršu krājas izmaiņas, pasažieru skaits, kravu pārvadājumi utt.).

Lai aprēķinātu IKP atsauces gada (2015. gada) cenās, tiek lietoti no IKP rādītājiem iepriekšējā gada cenās iegūtie indeksi ķēdes veidošanai pret 2015. gadu.

IKP ienākumu aspekts tiek aprēķināts tikai faktiskajās cenās.

Iepriekš publicēto datu precizēšana tiek veikta atbilstoši CSP revīzijas politikas vadlīnijās definētajām plānotajām datu revīzijām. Revīzijas ietekmē papildu vai precizētas informācijas, kā arī aktuālo administratīvo avotu datu saņemšana, jaunu ekonomiski aktīvu uzņēmumu un iestāžu iekļaušana pārskatos, uzņēmumu saimnieciskās darbības nozares un sektoru precizēšana.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI