Savukārt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu līdz šī gada 11. maijam saņēmuši 6 594 uzņēmumi par kopējo summu 112 162 700 eiro apmērā. 32 % no šiem uzņēmumiem pārstāv vairum un mazumtirdzniecību, kā arī auto un motociklu remonta nozari, 19 % – apstrādes rūpniecību, 12 % – izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus.
Kopš šī gada 25. marta, kad pirmie uzņēmumi sāka pieteikties dīkstāves pabalstam, līdz 10. maijam 20 % iesniegumu par dīkstāves pabalsta piešķiršanu saņemts no vairum un mazumtirgotājiem, kā arī auto un motociklu remonta nozares, 14 % – no izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem. 10 % no uzņēmumiem, kas vērsušies pēc dīkstāves pabalsta darbiniekiem, pārstāvējuši mākslas, izklaides un atpūtas nozari, un vēl 10 % sniedz profesionālos, zinātniskos un tehniskos pakalpojumus.
Analizējot pabalstam pieteikto darbinieku skaitu, 27 % no darbiniekiem pārstāv izmitināšanas un ēdināšanas nozari, 16 % – vairum un mazumtirdzniecību un auto un motociklu remonta nozari, 14 % apstrādes rūpniecību, un 11 % – mākslas, izklaides un atpūtas uzņēmumus. Savukārt dīkstāves pabalstu saņēmēju 10 biežāk pārstāvētās profesijas ir pavārs, mazumtirdzniecības veikala pārdevējs, viesmīlis, virtuves darbinieks, klientu apkalpošanas speciālists, bārmenis, pārdevējs konsultants, trauku mazgātājs, apkopējs un pavāra palīgs.
Pašnodarbinātie dīkstāves pabalstiem var pieteikties kopš šī gada 3. aprīļa. Līdz 10. maijam visvairāk iesniegumu – 28 % – saņemts no pašnodarbinātajiem, kuru darbības NACE kods ir “citi pakalpojumi”. 14 % pārstāv mākslas, izklaides un atpūtas nozare, 9 % – izglītības nozari. 11 % iesniedzēju nozare nav norādīta.
Valdība ir lēmusi, ka atbalsta pasākumus var saņemt tie nodokļu maksātāji, kuri līdz šim ir bijuši godprātīgi un atbildīgi saistību izpildē pret valsti. Tādēļ, izvērtējot saņemtos uzņēmumu iesniegumus par dīkstāves pabalsta izmaksu, VID ir stingri jāievēro MK noteikumi, kuros ir noteikta arī virkne kritēriju, kad VID nevar piešķirt dīkstāves pabalstus.
Līdz šim galvenie iemesli, kādēļ VID uzņēmumiem atteicis dīkstāves pabalstu izmaksu uzņēmumu darbiniekiem, ir šādi: 46 % gadījumu aprēķinātie nodokļi vidēji mēnesī ir bijuši mazāki par 200 eiro; 24 % uzņēmumu bijis nodokļu parāds, kas pārsniedz 1000 eiro un kuram nav izveidots nomaksas grafiks; 22 % gadījumu ir bijis nepietiekams apgrozījuma samazinājums; bet 5 % nav iesniegtas visas deklarācijas.
Savukārt galvenie iemesli, kādēļ dīkstāves pabalstu izmaksa atteikta pašnodarbinātajiem, ir šādi: 54 % vidēji mēnesī deklarētas VSAOI mazāk nekā 20 eiro apmērā; 16 % ir nodarbināti pie cita darba devēja pilnu darba laiku; 14 % pašnodarbināto ienākumi no nepilna laika nodarbinātības ir pārsnieguši 430 eiro; 8 % iesniedzēju ir nodarbināti valsts vai pašvaldību iestādēs, bet 5 % ir bijuši darba devēji.
