Runājot par situāciju enerģētikas sektorā un tā gatavību pārvarēt Covid-19 pandēmijas radītās krīzes sekas ministri atzina, ka enerģētikas sektors ir labi sagatavots un īstermiņa riski nepastāv. Tomēr vidējā termiņā būtisks izaicinājums ir darbinieku mobilitāte enerģētikas infrastruktūras apkopju nodrošināšanai. Vienlaikus visā ES tiek uzraudzīta situācija attiecībā uz patērētāju maksātspēju. Papildus tika izcelta kodoldrošības nozīme ne tikai Eiropas Savienības atomelektrostacijās, bet arī ārpus tās robežām.
Enerģētikas sektorā Latvija nav identificējusi šobrīd nepieciešamību pēc konkrētas papildus rīcības un nepieciešamību pēc specifiskiem atbalsta pasākumiem. Būtiski uzsvērt, ka elektroenerģijas sektorā ir pieejami dažādi risinājumi uzņēmējiem, lai šajā dīkstāves periodā samazinātu izmaksas par elektroenerģiju.
Tā piemēram, elektroenerģijas sadales sistēmas operators, atbilstoši spēkā esošajam regulējumam, sniedz iespēju uzņēmējiem uz laiku vai pastāvīgi samazināt elektroenerģijas pieslēguma slodzi vai uz laiku pārtraukt elektroapgādi objektā, to 9 mēnešu laikā atjaunojot bez maksas. Tādējādi tiek sniegta iespēja efektīvi samazināt izmaksas par elektroenerģiju.
Papildus jānorāda, ka elektroenerģijas tirgotājs AS “Latvenergo”, kā valsts uzņēmums, ir pretimnākošs un sniedz iespēju saviem klientiem vienoties par elektroenerģijas rēķinu atliktajiem maksājumiem pēc individuāla grafika.
Ministri pārrunāja arī enerģētikas sektora iespējas stabilizēt ekonomisko situāciju un veicināt ekonomikas atkopšanos. Ministri atzina, ka ekonomikas atjaunošana būtu jābalsta uz iniciatīvā Zaļais kurss iezīmētajiem virzieniem, veicinot virzību uz klimatneitralitāti. Vienlaikus ministri uzsvēra, ka ekonomikā nepieciešamas strukturālas reformas.
Sanāksmes laikā Eiropas Komisija un ministri vienprātīgi atzina, ka ieguldījumi ēku energoefektivitātē varētu kļūt par nozīmīgu instrumentu ekonomiskās aktivitātes veicināšanai un jaunu darba vietu radīšanai. Eiropas Komisija uzsvēra, ka ēku energoefektivitātes pasākumu īstenošana ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, lai sasniegtu ES zaļos mērķus un palīdzētu dalībvalstīm pārvarēt pandēmijas radīto krīzi.
Latvija izcēla, ka ir svarīgi novirzīt papildu finansējumu tādiem pasākumiem, kas ne tikai veicinās ekonomikas atkopšanos, bet arī sniegs ieguvumus ekonomikai ilgtermiņā. Latvija atzīst, ka Eiropas Komisijas plānotā iniciatīva Renovācijas vilnis, kuras galvenais fokuss ir uz ēku renovācijas apjomu palielināšanu, būs labs instruments ekonomikas atkopšanās nodrošināšanai un vienlaikus ļaus risināt vairākas problēmas: veidosies jaunas lokālās darba vietas (pārsvarā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem), mazināsies atkarība no energoresursu importa, mazināsies enerģētiskās nabadzības problēma, paaugstināsies energoefektivitāte un mazināsies SEG emisijas.
Tāpat enerģētikas sektorā Latvijā un Baltijas valstīs tiek arī turpināts darbs pie energoapgādes infrastruktūras projektu attīstības elektroenerģijas un dabasgāzes sektoros, kas arī kalpos par labu instrumentu ekonomikas sildīšanai.
Sanāksmes noslēgumā Eiropas Komisija sniedza informāciju par esošo situāciju ar dalībvalstu Nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem, kā arī par Ilgtermiņa renovācijas stratēģijām. Joprojām nav iesniegti visu dalībvalstu Nacionālie enerģētikas un klimata plāni, kas liedz Eiropas Komisijai veikt plānu analīzi, kā arī veikt kvalitatīvu ietekmes izvērtējumu klimata mērķu paaugstināšanai. Kā ziņots, Latvija savu plānu iesniedza š.g. februārī.
