“Kultūras ministrijai šobrīd ir trīs mērķi - nepieļaut, lai šī medicīniskā krīze kļūtu arī par radošā darba krīzi, panākt no valsts finansiālu atbalstu krīzes pārvarēšanai, vadoties no atbildīgas pieejas sabiedrības solidaritātes konteksta, no krīzes mūsu nozarei jāiziet nevis nogurdinātai, asiņojošai, bet kā stiprākai, varošākai un jaunajiem apstākļiem piemērotai. Līdz 12.05. ietekmēti vismaz 1600 pasākumi, ierobežota visu kultūras iestāžu darbība, ietekmēti 8322 nodokļu maksātāji, tai skaitā 1298 darba devēji un 11 637 darba ņēmēji. Šobrīd Kultūras ministrija strādā pie iziešanas stratēģijas nozarei, kurā svarīga ir gan zaudējumu kompensācija, gan dažādu papildus atbalsta mehānismu izstrāde,” akcentēja kultūras ministrs Nauris Puntulis.
KM izstrādātie Ministru kabineta noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība, tiek pilnveidoti un papildināti. Jaunākie papildinājumi nosaka, ka dīkstāves pabalstam Valsts ieņēmumu dienestā var pieteikties arī pašnodarbinātās personas, kuras nepilnā darba slodzē veic pedagoģisko vai radošo darbu, ja ienākumi no tā vidēji pēdējo 6 mēnešu laikā nepārsniedz minimālo mēneša darba algu – 430 eiro mēnesī, tajā skaitā valsts un pašvaldību iestādēs strādājošajiem, kuri veic pedagoģisko vai radošo darbu, un privātajā sektorā vai NVO strādājošajiem. Tāpat dīkstāves pabalstu varēs saņemt tās pašnodarbinātās personas, kuras ir darba devēji.
Pārrunājot iespējas kultūras iestādēm atsākt darbību pēc ārkārtējās situācijas radīto ierobežojumu atcelšanas, jāuzsver, ka lēmumu par to, vai valstī ieviesto ārkārtējo situāciju būs nepieciešams pagarināt arī pēc 12. maija, pieņems valdība, balstoties epidemiologu secinājumos par situācijas attīstību. Ja ierobežojumi tiks pakāpeniski atcelti, KM uzskata, ka vispirms apmeklētājiem durvis varētu vērt muzeji, bibliotēkas un arhīvi, vienlaikus ievērojot drošības pasākumus. Sadarbībā ar Veselības ministriju tiek diskutēti risinājumi un izstrādāts sanitārais protokols – vadlīnijas institūciju apmeklētājiem un darbiniekiem. Līdzīga sanitārā protokola normas varētu reglamentēt profesionālo mākslas kolektīvu mēģinājumu norisi, kā arī tās būtu piemērojamas amatierkolektīvu darbībai.
Ņemot vērā, ka distancēšanās pasākumi aizvien tiks turpināti un arī vasarā plaši publiskie pasākumi, visticamāk, nedrīkstēs notikt, KM apsver apkopot pasākumu organizatoru iesniegtos datus un vērsties valdībā, prasot zaudējumu kompensāciju par Covid-19 krīzes dēļ nenotikušajiem vai atceltajiem kultūras pasākumiem. Kompensācija nepieciešama plašam kultūras norišu organizatoru lokam - valsts un pašvaldību iestādēm, (piemēram, muzejiem un kultūras centriem), valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, nevalstiskajām kultūras organizācijām un privātajiem komersantiem.
Papildus zaudējumu kompensācijai paredzēts ieviest vēl virkni atbalsta pasākumu kultūras sektoram. Tie varētu būt papildu līdzekļi dīkstāves pabalstu izmaksai Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) Radošo personu atbalsta programmā, valsts pasūtījumu veicināšana kultūras nozarē strādājošajiem, kā arī plānots sadarbībā ar Ekonomikas ministriju strādāt pie iekšējā tūrisma stimulēšanas.
Diskusijā ar radošajām savienībām ir aktualizēta ideja par īpašu plānu, kas sekmētu nozares izdzīvošanu un atkopšanos pēc krīzes. Plāna uzmetumu, ietverot gan idejas, gan praktiskos risinājumus, KM varētu izdiskutēt nozaru padomēs un piedāvāt tuvāko nedēļu laikā.
