2020. gadā tiek prognozēts iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums 7% apmērā. Nākamajos gados ekonomikas izaugsme pakāpeniski atjaunosies, IKP pieaugumam 2021. gadā veidojot 1% un 2022. gadā 3,5%. Tomēr 2019. gada līmeni IKP pārsniegtu tikai 2023. gadā.
Inflācijas prognoze 2020. gadam ir samazināta līdz 0,4%, savukārt nākamā gada patēriņa cenu pieaugums prognozēts 1,7% līmenī. Tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits 2020. gadā samazināsies vidēji par 5%, darbu zaudējot daļai darbinieku ierobežojumu tieši skartajās nozarēs, kā arī nedaudz samazinoties strādājošo skaitam arī netieši ietekmētajās nozarēs. Attiecīgi sagaidāms, ka bezdarba līmenis 2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu pieaugs par 4,9 procentpunktiem līdz 11,2%. 2021. un 2022. gadā, ekonomikas izaugsmei atjaunojoties, nodarbināto skaits nedaudz palielināsies, līdz 2023. gadam stabilizējoties 883 tūkstošu līmenī.
Savukārt mēneša vidējā darba samaksa 2020. gadā samazināsies par 3,0%. Nākamajos gados algu pieaugums pakāpeniski atjaunosies, mēneša vidējai darba samaksai palielinoties par 3,0% un pēc tam pieaugumam stabilizējoties līmenī, kas tuvs kopējam produktivitātes pieaugumam tautsaimniecībā.
Vispārējās valdības budžeta deficīts šogad tiek prognozēts 9,4% no IKP, savukārt 2021. gadā pie nemainīgas politikas deficīts samazināsies līdz 5,0% no IKP. Savukārt vispārējās valdības parāds 2020. gadā pieaugs līdz 51,7% no IKP un 2021. gadā sasniegs 52,2% no IKP.
Tuvākajā laikā Stabilitātes programmu FM iesniegs izskatīšanai valdībā. Stabilitātes programmas iesniegšanas termiņš Eiropas Komisijā šogad ir pagarināts līdz 30. aprīlim, ņemot vērā nepieciešamību atjaunot šā gada februārī izstrādāto makroekonomiskās attīstības scenāriju saistībā ar COVID-19 izraisīto krīzi.
