DAIF Latvija š.g. aprīlī veica biedru ekspresaptauju par COVID 19 izraisītās ārkārtas situācijas ietekmi uz uzņēmējdarbību, lai nodrošinātu kvalitatīvu informācijas apmaiņu ar sadarbības partneriem par drošības un aizsardzības nozarēs strādājošiem uzņēmumiem. DAIF Latvija informē par aktuālajām tendencēm.
- 66,7% uzņēmumi aktīvi turpina darbu un nesaskaras ar būtiskām likviditātes grūtībām. Likviditātes grūtības ir 20% uzņēmumu, savukārt 13,3% uzņēmumi ir pat palielinājuši likviditāti.
- Apgrozījums ir pieaudzis 40% uzņēmumu un 66,7% uzņēmumu ir pieaudzis iepirkumu apjoms.
- Vairāk kā puse no aptaujātajiem uzņēmumiem ziņo, ka nav izmaiņu izejmateriālu pieejamībā un kavējumi ražošanā nav vērojami, par izejvielu trūkumu ziņo 33,3% uzņēmumu.
- 66,7% uzņēmumu ziņo par kavētiem maksājumiem dēļ atliktiem projektiem, kas palēnina maksājumus arī uzņēmumiem, kas strādā piegādes ķēdēs.
- Par bankrota risku pieaugumu ziņo 26,7% uzņēmumu, galvenokārt sīkie un mazie uzņēmumi, kuriem kavējas plānoto projektu uzsākšana.
- Pašreizējā ietekme uz nodarbinātību uzrāda, ka 26,7% uzņēmumu ir samazinājies nodarbināto skaits, savukārt 13,3% uzņēmumu ir palielinājies nodarbināto skaits, pieaugot iepirkumu apjomam.
- 46,7% uzņēmumu plāno meklēt finanšu instrumentus un eksporta garantijas, lai attīstītu eksportu, savukārt 20% uzņēmumu neplāno meklētu papildu finansējumu.
DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja Elīna Egle: ‘’Drošības un aizsardzības industrijās strādājošie uzņēmumi aktīvi strādā, pieaug pasūtījumu apjoms, apgrozījums. Ārkārtas situācijā negatīva ietekme uz uzņēmumiem vērojama, ja plānotie projekti drošības sektoros tiek atlikti vai tiek kavētas izejvielu piegādes. Publiskie iepirkumi ir nozīmīgs motors ikvienas valsts ekonomikā un īpaši drošības sektoros. Ārkārtas situācijā labākais veids, kā nostiprināt ekonomiku un veicināt uzņēmējdarbību ir uz piegādes drošību orientēta publisko ieprikumu un kapitālsabiedrību projektu aktivizēšana. Šāda pieeja mazinātu iedzīvotāju nedrošību un veicinātu ieņēmumus valsts budžetā.’’
Uzņēmumi ir gandarīti, ka var būt noderīgi un par saņemto ieinteresētību sadarbībā no produktu un pakalpojumu lietotājiem. Tomēr ekonomikas stiprināšanai ir vajadzīgi skaidri un mērogojami valsts pasūtījumi, kas ļautu veidot konsorcijus eksportspējīgu produktu un pakalpojumu ražošanai, kā arī nodrošinātu materiālās rezerves turpmāk. DAIF Latvija biedru vidū dominē viedoklis, ka nepieciešams turpināt valsts un ES finansētos investīciju projektus un valsts iepirkumus. Aktivizēt publiskos iepirkumus īpaši svarīgi ir aktivizēt jomās, kurās nepieciešams veidot drošu piegādes ķēdi – savlaicīgu produktu un pakalpojumu pieejamību ārkārtas situācijās. Uz drošu apgādi orientēta pieeja veicinās valsts drošību, uzņēmējdarbības aktivitāti un nodarbinātību Latvijā.
Uzņēmumi vērš uzmanību, ka tiešs valsts atbalsts un finanšu instrumentu piesaiste atliekot nodokļu maksājumus un atbalsta pagarināšana ar algām u.c. pasākumiem drošības sektorā var kropļot konkurenci. Uzņēmumi rosina veidot kritērijus, kas mazinātu finansiāli nestabilu uzņēmumu iesaisti publiskos iepirkumos, īpaši, ja tie ir saistīti ar drošību un valsts aizsardzību. Piemēram, NATO aģentūru veiktajos iepirkumos viens no obligātiem kritērijiem ir uzņēmumu spēja sniegt finanšu garantijas noteiktu procentu apmērā no kopējām projekta izmaksām.
Ekspresaptaujā piedalījās 6,7% lielo (virs 49M EUR apgrozījums un 249 darbinieku), 33,3% vidējo (līdz 50M EUR apgrozījums un 249 darbinieku), 33,3% mazo (līdz 10M EUR apgrozījums un 49 darbinieku) un 26,7% sīko (līdz 2M EUR apgrozījums un 10 darbinieku) uzņēmumu saskaņā ar Eiropas Savienībā pieņemto uzņēmumu klasifikāciju.
