DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
23. aprīlī, 2020
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Vide

LVM iesaistās virszemes ūdeņu kvalitātes uzlabošanas projektā

Lai uzlabotu virszemes ūdeņu kvalitāti riska ūdensobjektos Latvijā – upēs un ezeros, AS “Latvijas valsts meži” (LVM) sadarbībā ar 18 citām organizācijām un uzņēmumiem, kas saistīti ar vides apsaimniekošanas jautājumiem, astoņu gadu laikā īstenos kopīgu projektu “Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai” (“LIFE GoodWater IP”).

Projekta mērķis ir ilgtermiņā uzlabot ūdens kvalitāti aptuveni 30% riska ūdensobjektu, izstrādājot, adaptējot Latvijas apstākļiem un ieviešot dažādus inovatīvus apsaimniekošanas un pārvaldības pasākumus. Latvijā šobrīd ir 164 riska ūdensobjekti (89 upes un 75 ezeri) un lielākās problēmas rada piesārņojums ar augu barības vielām (slāpekļa un fosfora savienojumiem, kas izraisa eitrofikāciju), kā arī ūdensteču un ūdenstilpņu krastu un gultnes pārveidojumi.

“LVM apsaimnieko mežus virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās 30 tūkstošu hektāru platībā, ceturtā daļa mežu  ir meliorēti, tāpēc esam ieinteresēti inovatīvu un videi draudzīgu apsaimniekošanas pasākumu izstrādē un ieviešanā teritorijās, kur meža apsaimniekošana ietekmē ūdeņu kvalitāti”, skaidro LVM vides plānošanas vadītāja un projekta koordinatore Laila Šica.

Projekta ietvaros LVM Rietumvidzemes reģionā Aģes upes baseinā tiks īstenoti divu veidu pasākumi ūdensobjektu ekoloģiskās kvalitātes uzlabošanai, ierīkojot trīs labās prakses demonstrācijas objektus meža zemēs:

  • videi draudzīgu meža meliorācijas elementu izveide uz iepriekš atjaunotas meža meliorācijas sistēmas – pirms ieteces dabiskajā ūdenstecē, izbūvējot maksimālās ūdens plūsmas kontroles dambi un sedimentācijas baseinu ar mērķi samazināt sedimentācijas daļiņu un barības vielu ienesi upē no meža zemēm.

  • zaļās infrastruktūras (ūdensobjektu meža aizsargjoslas) funkcionalitātes uzlabošana – koku sugu sastāva veidošana Toras upes aizsargjoslā, veicinot lapu koku izplatību, kā arī pameža un zemsedzes veģetācijas attīstību.

“Par cik Toras upe ir ne tikai dabiska ūdenstece, bet  arī valsts nozīmes ūdensnoteka, uz to attiecas gan nosacījumi par ekspluatācijas aizsargjoslu, gan nosacījumi par virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu apsaimniekošanu. Šajā objektā viens no izaicinājumiem būs prasme sabalansēt atšķirīgās normatīvajos aktos definētās apsaimniekošanas prasības,” stāsta LVM vides plānošanas vadītāja.

Virszemes ūdeņi ir nozīmīga ekosistēmas daļa, un to kvalitāte var ietekmēt ne tikai attiecīgo sateces baseinu, bet arī ar ūdeņiem saistīto resursu kvalitāti, kā arī plašāku – pazemes, arī jūras – ūdeņu kvalitāti. Virszemes ūdeņu kvalitāti Latvijā visvairāk ietekmē divi faktori – barības vielu ieplūde ūdeņos un dažādi pārveidojumi. Barības vielas ūdeņos ieplūst ar sadzīves notekūdeņiem un notecēm no lauksaimniecības un mežu teritorijām, un tas veicina ūdensteču un ūdenstilpju aizaugšanu. Dažādi pārveidojumi (aizsprosti, ostas, krastu nostiprinājumi u. c.) maina ūdeņu dabisko režīmu, tādējādi ietekmējot arī dabiskās dzīvotnes. Upju baseinu apsaimniekošanā Latvijā ir nepieciešami uzlabojumi, lai spētu sasniegt ES Ūdens Struktūrdirektīvā noteiktos standartus.

Projekts “LIFE GoodWater IP” tiek īstenots ar Eiropas Savienības (ES) vides un klimata programmas “LIFE” un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu. No 2020. līdz 2027. gadam iesaistītās organizācijas un uzņēmumi īstenos Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas upju baseinu apsaimniekošanas plānos (UBAP) noteiktos pasākumus:

  • samazinās sadzīves notekūdeņu piesārņojumu riska ūdensobjektos,
  • samazinās barības vielu un citu piesārņojošo vielu noplūdi no lauksaimniecības un mežsaimniecības zemēm, īpaši ziemas periodā, lai mazinātu riska ūdensobjektu eitrofikāciju un difūzo piesārņojumu, īpašu uzmanību pievēršot fosfora ievades samazināšanai,
  • samazinās hidroloģisko un morfoloģisko izmaiņu ietekmi uz riska ūdensobjektiem, tai skaitā meliorācijas sistēmu un mazo HES radīto ietekmi,
  • uzlabos upju baseinu apsaimniekošanas plānošanu un tās īstenošanas mehānismus, veicot stratēģiski plānotas kapacitātes palielināšanas darbības, kā arī novērsīs trūkumus riska ūdensobjektu monitoringa sistēmā, lai nodrošinātu Upju baseinu apsaimniekošanas plānu (UBAP) efektīvāku īstenošanu turpmākajos plānošanas ciklos,
  • palielinās dažādu ieinteresēto pušu informētību un veicinās to iesaistīšanos UBAP īstenošanā,
  • sniegs atbalstu atbildīgajām iestādēm nepieciešamo likumdošanas aktu un normatīvo dokumentu izstrādē, kā arī vides politikas uzlabošanā.

LIFE GoodWater IP projektu realizē valsts SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” sadarbībā ar valsts pārvaldes institūcijām – LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un LR Zemkopības ministriju, zinātniski pētnieciskajām iestādēm – Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava,” Latvijas Universitāti, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnes institūtu BIOR un SIA “Procesu analīzes un izpētes centrs,” vietējā un reģionālā līmeņa institūcijām – Engures novada pašvaldību un SIA “Jelgavas novada KU,” valsts īpašuma pārvaldības organizācijām valsts SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” un AS “Latvijas valsts meži,” kā arī nevalstiskajām organizācijām – Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociāciju, NVO “Zemnieku Saeima,” Pasaules Dabas fondu, asociāciju “Baltijas krasti,” Latvijas Dabas fondu, Baltijas Vides forumu un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU