DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
22. aprīlī, 2020
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Vide

Būtiski palielinās vides piegružošana – VVD aicina pašvaldības kopīgi cīnīties ar cēloņiem ne tikai sekām

Cilvēkiem ievērojot ārkārtas situācijas laikā noteiktos ierobežojumus un arvien vairāk pavadot brīvo laiku pie dabas, palielinājies konstatēto vides piegružošanas gadījumu skaits. To apliecina Valsts vides dienesta (VVD) mobilajā aplikācijā Vides SOS šogad saņemtais rekordlielais ziņojumu skaits par vides piesārņojumu. Salīdzinoši ar 2019. gadu, 2020. gadā jau saņemti trīs reizes vairāk pieteikumu – no tiem gandrīz 90 % iedzīvotāju ziņojumi par vides piegružošanu, kas nosūtīti rīcībai zemes īpašniekiem un pašvaldībām.

Kopumā no šogad Vides SOS reģistrētajiem ziņojumiem 28% nosūtīti rīcībai pašvaldībām, 28% – SIA “Rīgas meži”, 26% – AS “Latvijas Valsts meži” un 18% – Dabas aizsardzības pārvaldei.

Analizējot saņemtos ziņojumus, secināts, ka vidē nonākuši galvenokārt mājsaimniecību radītie atkritumi, kā arī atkritumi, kas radušies mazo uzņēmumu darbības rezultātā (piemēram, riepas no autoservisiem u.c.). Vislielākais ziņojumu skaits saņemts par pārkāpumiem Rīgā un Pierīgas reģionā.

Tā kā pašvaldību iespējas un resursi, lai sakoptu visas konstatētās piegružotās vietas, ir atšķirīgi, VVD aicina pašvaldības aktīvi rīkoties, lai kopīgi cīnītos ar cēloņiem, kas ietekmē mājsaimniecību atkritumu nonākšanu vidē. Tā kā vidē visbiežāk nonāk sadzīves atkritumi no mājsaimniecībām, kam nav līgumi par radīto atkritumu apsaimniekošanu vai arī tie ir formāli un neatbilst faktiskajam mājsaimniecības radītajam atkritumu apjomam, pašvaldībām nepieciešams īstenot stingrāku uzraudzību par mājsaimniecību noslēgtajiem līgumiem ar atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējiem.

Vienlaikus VVD aicina pašvaldības apzināt risinājumus, kā efektīvāk nodrošināt, lai teritorijās, kur ir novērota atkārtota nelikumīga atkritumu uzkrāšanās un veidojas stihiskas piegružotas teritorijas lielā platībā, tas vairāk nenotiktu.

VVD, izvērtējot vidē izmesto atkritumu struktūru, secinājis, ka daļa no šiem atkritumiem radušies personu vai komersantu, kas nelegāli sniedz atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus, darbības rezultātā. Identificēts, ka situācijās, kad, iegūstot savā īpašumā nekustamo īpašumu, jaunie īpašnieki vēlas izvest visu iepriekšējā īpašnieka uzkrāto mantu par iespējami zemāko cenu, šo pakalpojumu sniedz komersanti bez darbībai nepieciešamās atļaujas, izvedot šos atkritumus nevis uz atkritumu poligonu noglabāšanai, bet izmetot tos apkārtējā vidē. VVD plānojis ciešāk sadarboties ar Valsts ieņēmumu dienestu un Valsts policiju, lai ierobežotu šādas nelikumīgas darbības, kas rada tiešu vides piesārņojuma risku, kropļo tirgu un rada zaudējumus valsts budžetam.

Tā kā pašvaldībām likumdošanā ir noteikts pienākums gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (t.sk. atkritumu savākšanas un izvešanas kontroli), VVD saņemto informāciju un sūdzības par konstatētajām piegružotajām teritorijām nosūta pašvaldībām rīcībai.

Vienlaikus VVD atgādina, ka par sava īpašuma pārraudzīšanu un to, ka konkrētā teritorija netiek piegružota un vidē netiek izmesti atkritumi, primāri ir atbildīgs zemes īpašnieks.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU